Šo iespēju nodrošināšana nebūs dāvana un jau tuvākajos mēnešos prasīs brangus ieguldījumus arī no Latvijas budžeta, sākotnēji, visticamāk, no izdevumiem neparedzētiem gadījumiem, žurnālistiem teica ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Apzinās potenciālos riskus
NATO kā militāra alianse labi apzinās iespējamos riskus, tāpēc nekavējas ar risinājumiem drošības palielināšanai Baltijā, turklāt valstu ārlietu ministri to atbalsta lielā vienprātībā, atzina gan Rinkēvičs, gan Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš. Vienlaikus arī šajā NATO ārlietu ministru sanāksmē vēlreiz atgādināts par "leģendāro" valsts aizsardzības budžeta latiņas celšanu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta. 2015. gadā tam vajadzētu sasniegt vismaz 1%.
Konkrēta NATO atbilde par karavīru un kuģu nosūtīšanu uz Austrumeiropu un Baltijas valstīm sagaidāma tuvākajās nedēļās. Tikmēr valstu domas atšķiras par NATO sauszemes vienību izvietošanu Eiropā. Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis lūdzis NATO nodrošināt Polijas teritorijā divas motorizēto kājnieku brigādes, katrā pa 5000 karavīru. Tomēr citu valstu ārlietu ministri bija piesardzīgāki, sakot, ka NATO karavīru klātbūtne tik tuvu Krievijai varētu to satracināt. Tikmēr NATO iesaldējusi visa veida attiecības ar Krieviju. "Pēc Krievijas rīcības Krimā mēs nevaram dzīvot kā iepriekš," paziņoja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. Tas nozīmē visa veida savstarpējo militāro mācību un vēstnieku vizīšu un arī militāro mācību sadarbības apturēšanu. Taču tas neattiecas uz politiskā dialoga apturēšanu - NATO uzsver, ka svarīgi «atstāt atvērtas durvis» politiskajām un diplomātiskajām sarunām.
Tiesības lemt par nākotni
NATO valstu ārlietu ministru lēmumi par alianses atbalstu Ukrainai, tās bruņoto spēku modernizācijai un attīstībai sakrīt ar ideju rīkot kopīgas militāras mācības ar NATO, to rezultātā ASV karavīri varētu tikt izvietoti tiešā tuvumā Krievijas spēkiem Krimas pussalā. NATO uzsver, ka militāra spēka lietošana ne NATO robežās, ne ārpus tām netiek izskatīta. Ukrainas ārlietu ministra pienākumu izpildītājs Andrijs Desčitsa Briselē uzsvēra spēcīgo NATO atbalstu valsts teritoriālajai integritātei, un Ukraina var rēķināties ar plašu politisko dialogu un finansiālu alianses valstu atbalstu.
To apliecināja ASV valsts sekretārs Dž. Kerijs, viņš uzsvēra, ka ASV atbalstīs palīdzības programmu Ukrainai tās ceļā uz demokrātijas nostiprināšanu. ASV Kongresa trešdien akceptētā programma paredz piedāvāt Ukrainai miljardu dolāru aizdevumu garantijās un piemērot sankcijas ar Krievijas īstenoto Krimas aneksiju saistītajām amatpersonām. Palīdzības programma paredz arī 150 miljonu dolāru atbalstu Ukrainas demokrātijas stiprināšanai un sadarbībai drošības jomā.
Apspriež Afganistānu
NATO militāro misiju Afganistānā paredzēts beigt šā gada beigās, bet no nākamā gada NATO piedāvā alianses valstu karavīru dalību mācību un treniņu misijā, palīdzot ar padomu Afganistānas drošības spēkiem, bet pašiem nepiedaloties kārtības nodrošināšanā. Tas, cik daudz Latvijas bruņoto spēku speciālistu būs šajā misijā, pagaidām nav zināms. Latvijas vēstnieks NATO Riekstiņš skaidroja, ka tas būs atkarīgs no tā, kāds tiesiskais pamats tiks dots NATO valstu karavīru turpmākai darbībai Afganistānā, jo tā vilcinās parakstīt līgumus ar ASV un pārējām NATO dalībvalstīm par to bruņoto spēku statusu Afganistānā. "Skaidrs, ka bez šāda tiesiskā pamata neviena valsts savus cilvēkus uz Afganistānu nesūtīs. Tas arī tika vēlreiz pietiekami skaidri pateikts ministru sanāksmē Briselē," teica Riekstiņš. Ja Afganistāna šos līgumus parakstīs, Latvijas bruņotie spēki runās ar pašreizējo misijas biedru valstu pārstāvjiem par turpmākas sadarbības formām.