Varasiestādes norādīja, ka vardarbību izraisījusi iekšējā spriedze ieslodzīto starpā, bet sīkākus paskaidrojumus nesniedza.
Cietumā netālu no Gvajakilas arī agrāk izcēlušās vardarbīgas nekārtības, un 2021.gadā nemieros tika nogalināti 119 cilvēki.
Ekvadoras ieslodzījumu vietu sistēmā valda dziļa krīze. Janvārī vairākos cietumos notika nemieri, kuros gūstā tika sagrābti aptuveni 150 cietumsargi, un viena amatpersona tika nogalināta.
Sagaidāms, ka kārtējie nemieri cietumā iespaidos priekšvēlēšanu kampaņu pirms nākamgad paredzētajām vēlēšanām, kurās Ekvadoras prezidents Daniels Noboa cer tikt pārvēlēts uz otro pilnvaru termiņu. Noboa savā kampaņā licis uzsvaru uz drošību, tai skaitā solot uzlabot drošību ieslodzījuma vietās.
Ekvadoras cietumi ir pārpildīti. Korupcija un vājā valsts kontrole ir ļāvusi cietumos savairoties bandām, kas saistītas ar narkotiku tirgotājiem Kolumbijā un Meksikā. Daudzas no tām ir labi apbruņotas ar ieročiem, kas ievesti no ārpuses, un turpina organizēt noziedzīgu darbību.
Ekvadoras lielākajā cietumā ieslodzīti aptuveni 10 000 cilvēku, lai gan tas paredzēts tikai 5000 ieslodzīto izmitināšanai.
Kopš 2001.gada Ekvadoras cietumos notikuši vairāki desmiti vardarbības uzliesmojumu, kuros gājuši bojā vairāk nekā 400 cilvēki. Vardarbība cietumos atspoguļo drošības situācijas pasliktināšanos visā valstī.
Ekvadorā 2023.gadā tika reģistrētas 47 slepkavības uz 100 000 iedzīvotāju, salīdzinot ar sešām slepkavībām uz 100 000 iedzīvotāju 2018.gadā.
Noboa janvārī izsludināja valstī ārkārtējo stāvokli un noteica komandantstundu pēc tam, kad bandīti iebruka televīzijas studijā un draudēja bez izšķirības nogalināt nejaušus civiliedzīvotājus un drošības spēku darbiniekus.