Nespēja vienoties padziļina krīzi Ukrainā

Prezidenta lēmumam par ārkārtas vēlēšanām jau decembrī pretojas J.Timošenko un viņas vadītā partija BJUT (Blok Juliji Timošenko), jau četras dienas bloķējot parlamenta darbu. Ukraiņu politikas eksperti uzskata, ka šīs vēlēšanas varētu notikt laikā no 7. līdz 21.decembrim, lai gan izskan viedokļi, ka ārkārtas balsojums varētu arī izpalikt. To nevēlas arī no 50 līdz 60% vēlētāju. Valsts galva sākotnēji parakstīja dekrētu par vēlēšanu organizēšanu 7.decembrī, bet vēlāk nolēma apturēt lēmuma stāšanos spēkā uz laiku, kamēr Augstākās Radas deputāti apstiprina pretkrīzes programmu un vēlēšanu finansēšanu. Vēlāk prezidents paziņoja, ka vēlēšanas varētu notikt 14.decembrī.Kam izdevīgas vēlēšanas? Pastāv uzskats, ka BJUT pretojas vēlēšanām, jo nevēlas zaudēt savas ietekmīgās pozīcijas, no kurām spēcīgākā ir premjeres amats. Tā kā iekšpolitiskā cīņa jau notiek 2010.gadā paredzēto prezidenta vēlēšanu priekšnojautās, pastāv uzskats, ka J.Timošenko tajās visefektīvāk varēšot startēt tieši valdības vadītājas statusā. Visticamāk, galvenie konkurenti būs abi oranžās revolūcijas vadītāji. Šādu viedokli Dienai apšaubīja Radio Free Europe žurnāliste Bogdana Kostjuka, vaicājot, vai ir izdevīgi vadīt valdību ekonomiskās krīzes apstākļos. Tajā pašā laikā premjeres partija esot gatava jaunām vēlēšanām, ko nemaz neesot iespējams pateikt par prezidenta partiju Mūsu Ukraina. Šādu viedokli izteicis arī pazīstamais ukraiņu politologs Viktors Ņeboženko. Viņaprāt, BJUT esot viens no visorganizētākajiem politiskajiem spēkiem Ukrainā — ar augstu reitingu, plaši sazarotu partijas nodaļu tīklu, harismātisku līderi un domubiedriem, kas atnāktu nobalsot pat 31.decembrī. V.Ņeboženko skeptiski vērtē premjeres piedāvājumu veidot jaunu valdību ar visu piecu parlamentā pārstāvēto partiju piedalīšanos: "Izveidot valdību no visu partiju pārstāvjiem nozīmē noniecināt cilvēku izvēli. Tādā gadījumā nav skaidrs, kādas ir politisko kursu un uzskatu atšķirības. Sevišķi aktuāli tas ir krīzes laikā." Gatavību piedalīties ārkārtas vēlēšanās paudis arī promaskaviski noskaņotais Reģionu partijas līderis Viktors Janukovičs. Aptaujas rāda, ka viņš iegūtu gandrīz tikpat lielu vēlētāju atbalstu kā BJUT — ap 20%, bet Mūsu Ukraina — vairāk par 7% balsu. Tradicionāli pirms vēlēšanām par valsts valodas statusa piešķiršanu arī krievu valodai runājošais V.Janukovičs varētu būt ieinteresēts vēlēšanās, jo tas dotu iespējas mēģināt atgriezties premjera amatā. Iespējams, jaunas vēlēšanas nav izdevīgas komunistiem un Vladimira Ļitvina blokam, jo nāksies konkurēt ar citām nelielākām partijām. Eksperti norāda, ka neapmierināti par ārkārtas vēlēšanām būs arī "sponsori", jo tik īsā laikā parlamentā vēl nebūs "atstrādāta" iepriekš ieguldītā nauda. Evolūcijas ceļš Biežās vēlēšanas, protams, apstiprinot ne tikai politisko krīzi valstī, bet arī reālu politisko konkurenci un politisko attīstību, sarunā ar Dienu stāstīja Kijevas Mogiļanska akadēmijas rektors Sergijs Kvits. Diemžēl pagaidām politiskās elites grupējumiem neizdodas rast kopīgu valodu nacionālo interešu aizstāvēšanā. Pēc S.Kvita domām, situācija esot zināmā mērā paradoksāla — vēlēšanas neesot vajadzīgas ne nacionālajam biznesam, ne valstij kopumā, tajā pašā laikā tā būšot kārtējā mācību stunda politiķiem, ka nepieciešams vienoties. Ārkārtas vēlēšanas esot vienīgā izeja no pašreizējā politiskā strupceļa. V.Ņeboženko norāda, ka labāk rīkot vēlēšanas, nekā sagaidīt šaušanu ielās. "Šaušana ielās gan mums nedraud, jo šeit nav tādu spēku, kas to varētu uzņemties. Pat Reģionu partijā toni nosaka nacionālais bizness, kas ieinteresēts stabilitātē. Arī Krima — tā ir atpūtas zona, kūrorts, tur neviens nav gatavs nemieriem," teica S.Kvits.