"Mums pret viņiem ir jāpastiprina spiediens. Mēs nerunājam par politiskām manipulācijām, bet par centrifūgu griešanos," sacīja premjers. "Tām ir jāapstājas, un es uzskatu - tas ir atkarīgs no Eiropas, vai tā pievienojas Savienotajām Valstīm un Izraēlai un visiem pārējiem starptautiskās sabiedrības elementiem to prasībā, lai Irānas kodolprogramma tiktu apturēta," norādīja premjers, šādi, kā varēja saprast, Eiropai izsakot pārmetumu.
Eštones vizīte Izraēlā notiek tikai sešas dienas pēc tam, kad prezidenta vēlēšanās Irānā uzvarējis mērenais politiķis Hasans Rohani. Ar viņa ievēlēšanu daudzi analītiķi saista cerības, ka Teherānas un Rietumu attiecībās varētu mazināties spriedze, ko izraisījušas domstarpības Irānas kodolprogrammas jautājumā. Tomēr Izraēlu Irānas vēlēšanu iznākums nav nomierinājis, bet Netanjahu vēl šonedēļ sacīja, ka pasaulei nevajadzētu "padoties kārdinājumam mazināt pret Irānu vērsto spiedienu".
Eštone savukārt atzinusi, ka bijis svarīgi konsultēties ar Netanjahu par situāciju Irānā pēc vēlēšanām, teikts premjera biroja paziņojumā. "Īstā pārbaude attiecībā uz Irānas vēlēšanām būs tas, vai Irāna maina savu politiku un aptur urāna bagātināšanu, likvidē kodolmateriālus un slēdz Kumas nelegālo kodolobjektu," norādīja Netanjahu.
Viņš arī mudināja Eiropu spert nepieciešamos soļus, lai Libānas šiītu kustību Hizbollah iekļautu starptautisko teroristu organizāciju sarakstā. "Es ceru, ka elementi Eiropā, kas atsakās pasludināt "Hizbollah" par terora organizāciju, mainīs savu viedokli, un es ceru, ka šajā jautājumā tiks panākts konsenss," sacīja Netanjahu.
Eštones un Netanjahu sarunu darba kārtībā bija arī Izraēlas un palestīniešu tiešo miera sarunu atsākšana. Izraēlas premjers norādīja, ka sarunu atsākšana bez priekšnosacījumu izvirzīšanas būtu "pareizākais, ko darīt". Viņš arī uzsvēra, ka Izraēla ir gatava sarunu atsākšanai nekavējoties. "Es ceru, ka arī [palestīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmuds] Abass ir gatavs," sacīja Netanjahu.
Palestīnieši atsakās atgriezties pie sarunu galda, kamēr Izraēla turpina kolonistu apmetņu būvniecību okupētajā Rietumkrastā un anektētajā Austrumjeruzalemē. Savukārt Izraēla noraida palestīniešu izvirzītos "priekšnosacījumus". Vēl līdz sarunu izjukšanai 2010.gada septembrī pusēm nebija izdevies panākt nekādu vērā ņemamu progresu nevienā no svarīgākajiem jautājumiem - nedz par Jeruzalemes statusu, nedz par palestīniešu valsts robežām, nedz par palestīniešu bēgļu likteni.
Rohani, kura kandidatūru Irānas prezidenta vēlēšanās atbalstīja reformisti, pirmdien savā pirmajā preses konferencē pēc vēlēšanu uzvaras sacīja, ka ASV ir jāatzīst visas Irānas tiesības, arī tās kodoltiesības. "Jebkuram dialogam ar ASV jābūt balstītam vienlīdzībā un savstarpējā cieņā, un nosacījumos. ASV nedrīkst iejaukties mūsu iekšējās lietās, tām ir jāatzīst Irānas tiesības, ieskaitot kodoltiesības, un jāizbeidz vienpusēja politika un spiediens," sacīja Rohani. "Nākamā valdība neatteiksies no šīs valsts leģitīmajām tiesībām," uzsvēra vēlēšanu uzvarētājs.
ASV, Izraēlai un rietumvalstīm ir aizdomas, ka Irānas kodolprogrammas mērķis ir atomieroču ražošana. Teherāna to noliedz un apgalvo, ka tai ir vajadzīga kodolprogramma mērķiem medicīnas un enerģētikas jomās. Baltais nams sestdien paziņoja, ka Vašingtona ir gatava tiešiem kontaktiem ar Teherānu, lai meklētu "diplomātisku risinājumu, kurā tiktu pilnībā ņemtas vērā starptautiskās sabiedrības bažas" par Irānas kodolprogrammu.
Līdz ar Rohani uzvaru vēlēšanās noslēdzas Mahmuda Ahmadinedžada astoņu gadus ilgusī prezidentūra, kuras laikā Vašingtonas un Teherānas attiecības pasliktinājās vēl vairāk.
64 gadus vecais garīdznieks Rohani iepriekš ieņēmis vairākus amatus Irānas parlamentā un savulaik veiksmīgi vadījis Teherānas delegāciju sarunās par Irānas kodolprogrammu, iestājoties par konstruktīvāku dialogu ar pasaules lielvarām. Balotējoties prezidenta amatam, viņš solīja uzlabot attiecības ar starptautisko sabiedrību, atjaunot 1980.gadā pārtrauktās diplomātiskās attiecības ar ASV un panākt pret Irānu vērsto ekonomisko sankciju mīkstināšanu.