Iecere par profesionālā zvēresta ieviešanu banku darbiniekiem pirmo reizi Nīderlandes sabiedrībai tika prezentēta šā gada pavasarī. Zvērests, kā arī jaunā disciplinārās atbildības komisija, pēc Nīderlandes finanšu ministra Jana Keisa de Jagera ieceres, motivēs banku darbiniekus kārtīgi padomāt pirms iesaistīties apšaubāmos finanšu darījumos ar klientu naudu. Gluži kā ārsti, kuri dodot Hipokrāta zvērestu sola pirmām kārtām rūpēties par pacienta interesēm, arī baņķieri solīs rīkoties savu klientu interesēs.
Turklāt finanšu ministrs de Jagers uzskata, ka zvērests būtu jādod ne tikai vadošajiem darbiniekiem, bet arī vidējā līmeņa baņķieriem un akciju brokeriem. No zvēresta būs atbrīvoti vien apkopēji, apsargi un visi pārējie, kuri nestrādā ar klientiem. Turklāt tos, kuri līdz nākamā gada 1. janvārim nevēlēsies dot zvērestu, būtu jāatlaiž, uzskata ministrs. Nīderlandes finanšu ministra nostāju atbalsta arī viņa partijas biedri "Kristīgo Demokrātu partijā", kuru vidū ir arī parlamenta apakšpalātas deputāts Edijs Hajums. Deputāts uzskata, ka jaunais zvērests un disciplinārā komisija vismaz daļēji palīdzēs atjaunot sabiedrības uzticību finanšu sektoram, kas tika būtiski iedragāta pašreizējās krīzes laikā. Viņš arī piebilst, ka ar industrijas pašregulāciju vien šajā gadījumā nepietiek.
Baņķieri nebūt nav apmierināti ar jaunā zvēresta ieviešanu, un it sevišķi ar disciplinārās komisijas izveidošanu. Lai gan publiski neviens no vadošajiem banku darbiniekiem nav izteicis savas pretenzijas, Nīderlandes mediji ziņo, ka dažādos gaiteņos un kabinetos valda liela nervozitāte. Šiem baņķieriem piekrīt arī atsevišķi politiķi, kuri uzskata, ka jaunais kontroles mehānisms ir pārspīlēts. Tādēļ Nīderlandes parlaments ir vienojies, ka vēl pētīs nepieciešamību pēc disciplinārās atbildības komisijas.
Pastāv arī šaubas, vai jaunais zvērests būs efektīvs. Atsevišķi juristi, kā piemēram, Edgars du Perrons uzskata, ka tas varētu iedrošināt ierindas darbiniekus iebilst pret bankas vadības politiku. Tomēr zvērests vien, pēc jurista domām, nepasargās no jaunās finanšu krīzes. Vēlme pastiprināt baņķieru atbildību pret saviem klientiem un sabiedrību kopumā nāk kā daļa no atbildes uz pašreizējo finanšu krīzi, kuru lielā mērā izraisīja baņķieru pārlieku riskantie darījumi. Lai stabilizētu situāciju, Nīderlandes valdība bija spiesta ieviest dažādas finanšu reformas, kā arī sākt taupības politiku. Eiropas Savienības līmenī jau ilgstoši tiek spriests arī par tā saucamās Banku savienības izveidošanu. Tā ļaus pastiprināt Eiropas Centrālās bankas uzraudzību pār eirozonas bankām. Tam būtu jāpalīdz laikus novērst finanšu problēmas, kas var novēst pie lielākas krīzes.