Kā jau ziņots, iedzīvotāju neapmierinātību izsaucis valdības lēmums no 1.janvāra pārtraukt degvielas subsidēšanu, tādējādi izraisot cenu dubultošanos. Protestējot pret to, ielās izgājuši desmitiem tūkstošiem cilvēku, un streiki, kas sākās pirmdien, faktiski ir paralizējuši visu valsti, bet naftas ieguvi pagaidām nav skāruši. Tomēr drīz situācija varētu mainīties, jo ceturtdien arī naftas sektorā strādājošie solījuši pievienoties streikotājiem.
Protesti un streiki ir pāršalkuši valsti saspringtā laikā, kad Nigēriju jau tā satricinājuši islāmistu sektas Boko Haram uzbrukumi kristiešiem un tiem sekojošie atriebības uzbrukumi musulmaņiem valsts dienvidos. Nigēriju pārņēmis satraukums par konflikta iespējamo vēršanos plašumā, pāraugot pilsoņkarā.
Jau ziņots, ka trešdien Minnā, kas atrodas valsts vidienē, izcēlās plašas nekārtības un notika uzbrukumi valdības iestāžu ēkām. Reaģējot uz šiem grautiņiem, kuros tika nogalināti divi policisti, Nigēras štata varasiestādes visās 25 pavalsts pašvaldību teritorijās izsludināja komandantstundu.
Tikmēr valsts ziemeļaustrumus satricināja jauni reliģiskās vardarbības uzliesmojumi. Potiskumas priekšpilsētās tika nošauti četri kristieši. Aizdomās par šīm slepkavībām tiek turēta Boko Haram. Arī Jobes štatā, kur atrodas Potiskuma, tika noteikta komandantstunda.
Tikmēr Nigērijas lielākajā pilsētā Lagosā trešdien pret degvielas cenu kāpumu protestētāja aptuveni 10 000 cilvēku. Demonstrācijas kopumā noritēja mierīgi, tomēr atsevišķās pilsētas daļās notika arī vardarbīgi incidenti un jauniešu bandu uzbrukumi policijai.
Protesti Lagosā turpinās arī ceturtdien. "Es piedalos protestos kopš pirmdienas un turpināšu līdz valdība atgriezīsies pie 65 nirām (21 santīma) par litru [benzīna]. (..) Lielākā daļa mūsu tautas ir pārāk nabadzīga, lai varētu atļauties jauno cenu," norādīja kāds 54 gadus vecs taksometra šoferis.
Lai gan Nigērija ir lielākā naftas ražotāja Āfrikā un dienā iegūst 2,4 miljonus barelu naftas, lielāko daļu patērētās degvielas tā spiesta importēt, jo novecojušo naftas pārstrādes rūpnīcu jauda ir nepietiekama, lai nodrošinātu iekšējo pieprasījumu.
Valdība norāda, ka līdzekļi, kas tiks ietaupīti, atceļot subsīdijas, tiks tērēti jaunu naftas pārstrādes rūpnīcu celtniecībai, taču arodbiedrības pieprasa vispirms rekonstruēt esošās rūpnīcas un uzbūvēt jaunas, un tikai tad domāt par subsīdiju atcelšanu.
Nigērijas Senāta un Pārstāvju palātas locekļi ir mēģinājusi rast risinājumu šai krīzei, bet līdz šim nekāds progress nav panākts. Kāda amatpersona, kas pārstāv vienu no lielākajām Nigērijas arodbiedrībām, paziņoja, ka arodbiedrību pārstāvji ar prezidenta Gudlaka Džonatana administrāciju nekādas vienošanās neslēgs, līdz netiks atjaunotas degvielas subsīdijas.