Indiānas universitātes zinātniece E.Ostroma pazīstama ar saviem pētījumiem ekonomikas pārvaldības jomā, kas liecina, ka lietotāju grupas sekmīgi var pārvaldīt kopīgo īpašumu. E.Ostroma centās atspēkot plaši izplatīto uzskatu, ka kopīgais īpašums parasti ir slikti pārvaldīts, tādēļ to vajadzētu vai nu privatizēt, vai pakļaut stingrākai centrālās varas kontrolei. Izpētot, kā lietotāji apsaimnieko tādus kopīgos resursus kā zivju krājumi, ganības, meži un ezeri, E.Ostroma nonākusi pie secinājuma, ka rezultāti bieži vien ir labāki, nekā to paredz līdzšinējās teorijas.
67 gadus vecais Kalifornijas universitātes pētnieks O.Viljamsons saņēmis Nobela prēmiju par viņa izstrādāto teoriju, saskaņā ar kuru uzņēmumi var efektīvi veikt konfliktu risināšanu. O.Viljamsons uzsver, ka uzņēmumi, kas ir balstīti uz stingru hierarhiju, interešu konfliktus risina atšķirīgi no tā, kā tas notiek brīvā tirgus apstākļos. Brīvā tirgus trūkums ir iesaistīto pušu strīdi, kas apgrūtina risinājumu atrašanu, savukārt uzņēmumos pastāv risks, ka stingrā pārvaldes struktūra var novest pie ļaunprātīgas varas izmantošanas. O.Viljamsons secina, ka brīvais tirgus darbojas diezgan labi, jo nesaskaņu gadījumā tirgus dalībniekiem ir iespēja atrast citus partnerus, savukārt ierobežotas konkurences apstākļos uzņēmumi ir piemērotāki konfliktu risināšanai.
E.Ostroma un O.Viljamsons līdzīgās daļās saņems 10 miljonus Zviedrijas kronu (683 000 latu) vērto prēmiju. Nobela prēmija ekonomikā tiek pasniegta kopš 1968.gada, lai gan sākotnēji nebija iekļauta Alfrēda Nobela testamentā. E.Ostroma ir pirmā sieviete, kas saņēmusi šo balvu. Šogad kopumā Nobela prēmija piešķirta piecām sievietēm, kas ir jauns rekords. Nobela komiteja agrāk tika kritizēta par to, ka sievietes ir pārāk maz pārstāvētas Nobela prēmijas laureātu vidū.