Gērdons strādā Gērdona institūtā Kembridžā, savukārt Jamanaka ir profesors Kioto universitātē Japānā. Abi zinātnieki godināti par "atklājumu, ka pieaugušas šūnas var pārprogrammēt, lai tās kļūtu pluripotentas", teikts Zviedrijas Akadēmijas paziņojumā.
Pētnieki atklājuši, ka "nobriedušas, specializētas šūnas var tikt pārprogrammētas, lai tās kļūtu par nenobriedušām šūnām, kas spējīgas pārvērsties par visa veida organisma audiem". Pārprogrammējot cilvēku šūnas, "zinātnieki radījuši jaunas iespējas slimību pētījumiem un diagnozes un ārstēšanas metožu izstrādei," skaidro Nobela komiteja.
Pērn Nobela prēmija medicīnā tika piešķirta trim imunologiem un
ģenētiķiem - Brūsam Boitleram no ASV, Žilam Hofmanam no Luksemburgas un
Ralfam Steinmanam no Kanādas - par atklājumiem imunoloģijā.
Līdz ar balvas medicīnā piešķiršanu sākusies Nobela balvu nedēļa. Otrdien tiks atklāts Nobela prēmijas ieguvējs fizikā, bet ķīmijas balvas saņēmējs tiks paziņots trešdien, 10. oktobrī. Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs tiks nosaukts 11. oktobrī, savukārt Nobela Miera prēmijas laureāts tiks paziņots 12. oktobrī, bet ekonomikas balvas ieguvējs būs zināms 15. oktobrī.
Ekonomiskās krīzes dēļ naudas prēmijas apmērs samazināts no līdzšinējiem desmit līdz astoņiem miljoniem zviedru kronu (no 815 000 līdz 652 000 latu).
Nobela balva sastāv no zelta medaļas, diploma un naudas prēmijas, kas tiek sadalīta starp vienas kategorijas laureātiem. Nobela prēmijas tiek piešķirtas kopš 1901.gada, un tās iedibināja dinamīta izgudrotājs Alfrēds Nobels (1833-1896).