Noraida apsūdzības genocīdā

Horvātijas neatkarības karš, kas bija militārs konflikts starp neatkarību pasludinājušo Horvātiju un separātisko Serbu Krajinas republiku, ko atbalstīja Dienvidslāvija, ilga no 1991. līdz 1995.gadam, un tajā dzīvību zaudēja 20 tūkstoši cilvēku, bet pusmiljons devās bēgļu gaitās. Četrus gadus pēc kara – 1999.gadā – tā uzvarētāja Horvātija vērsās ICJ ar prasību pret Dienvidslāviju (tagadējo Serbiju), apsūdzot to genocīdā par notikumiem 1991.gadā, kad serbu spēki gandrīz trīs mēnešus bija aplenkuši Horvātijas austrumu pilsētu Vukovaru. Serbu militārās ofensīvas laikā pilsētu gandrīz pilnībā iznīcināja, bet tūkstošiem etnisko horvātu bija spiesti bēgt.Savā apsūdzībā Zagreba apgalvoja, ka uzbrukumi Vukovarai ir vadīti no Belgradas, kur toreiz valdīja serbu nacionālistu prezidents Slobadans Miloševičs, un to mērķis ir bijis iznīcināt etniskos horvātus. ICJ prezidents Pēters Tomka paziņoja, ka Horvātijas prasība pret Serbiju ir noraidīta, jo ir balstīta uz notikumiem, kas norisinājušies pirms 1992. gada 27.aprīļa, kad Serbija pievienojās ANO konvencijai par genocīdu. "Nevar uzskatīt, ka Serbijai bija pienākums ievērot konvenciju pirms kļūšanas par tās parakstītāju," sacīja Tomka. "Mēs nevaram atpakaļejoši vērtēt to, kas notika pirms 1992.gada 27.aprīļa."Viņš arī sacīja, ka Horvātija nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu serbu nodomu pilnībā vai daļēji iznīcināt etniskos horvātus serbu kontrolētajās teritorijās. Tomka atzina, ka serbu spēki veica militāru kampaņu, kuras laikā horvāti tika nogalināti un izraidīti, bet "viņu mērķis nebija iznīcināt, bet izdzīt horvātus". Serbija ICJ prasību pret Horvātiju iesniedza 2010.gadā. Belgrada uzskatīja, ka Horvātija pastrādājusi genocīdu pret serbiem, kad 1995.gada augustā horvātu spēki veica militāro operāciju, kuras rezultātā Zagreba atguva kontroli pār serbu separātistu sagrābtajām teritorijām. Operācijas laikā un pēc tās Horvātiju pameta 200 tūkstoši etnisko serbu. Noraidot Serbijas prasību, Tomka skaidroja, ka nav gūti pierādījumi par genocīdu pret serbiem militārās operācijas laikā un pēc tās. "Etniskā tīrīšana var būt daļa no genocīda plāna, bet tikai tad, ja ir nolūks fiziski iznīcināt mērķa grupu," sacīja ICJ prezidents. "Pat ja [horvātiem] bija nodoms izraidīt serbus, mēs nevaram noteikt, ka bija mērķis viņus iznīcināt."Vairāk lasiet Ulda Ķezbera rakstā _Noraida apsūdzības genocīdā laikraksta Diena _trešdienas, 4.februāra, numurā!