Tā dēvētā Normandijas četrinieka valstu līderu samitā decembrī Parīzē tika panākta vienošanās par miera procesa atdzīvināšanu, kā arī apmaiņu ar gūstekņiem Ukrainas un Krievijas atbalstīto Donbasa kaujinieku starpā.
Tomēr sarunās netika panākts risinājums tādos svarīgos jautājumos kā vietējo vēlēšanu sarīkošanas grafiks un robežu kontrole ar Krieviju.
Māss sacīja, ka runājis ar kolēģiem pēdējo dienu laikā.
"Mēs atzīmējām, un neviens to neapstrīdēja, kā būtiskas Parīzes samitā pieņemto lēmumu daļas nav izpildītas," paziņoja Māss. "Tāpēc ir svarīgi dot jaunu stimulu lēmumiem un šo lēmumu īstenošanai."
Ārlietu ministri vienojušies jaunnedēļ sarīkot videokonferenci, sacīja Māss, konkrētu datumu neminot.
Pagājušajā nedēļā Ukraina un nemiernieki veica 34 gūstekņu apmaiņu.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas finanšu, aizsardzības, enerģētikas un citām nozarēm.
Pletne
elementāra patiesība