Norvēģi negrib būt kā amerikāņi pēc 11. septembra

Svarīgākais, kas tagad jāizdara, - jāsaprot, kā tieši notikušais ietekmēs Norvēģijas sabiedrību, man saka laikraksta Aftenposten redaktors Hjētils Kolsruds: «Visu nedēļas nogali cilvēki to vien darīja, kā runāja, ka nedrīkst ļaut šim viena vājprāša uzbrukumam izmainīt mūsu sabiedrību. Mūsu līderi visu laiku atkārtoja, ka mums jāsaglabā toleranta un atvērta sabiedrība, mēs nedrīkstam kļūt noslēgti un iebiedēti kā ASV pēc 2001. gada 11. septembra.»Viņš paredz, ka notikumi neliks politiķiem ar sparu ķerties pie jaunu, bargāku drošības likumu izstrādes, tomēr mediju darba kārtībā gan tie turpinās dominēt vēl ilgi. «Tagad kļūst zināmi jauni fakti par bumbas sprādzienu pilsētas centrā. Tiek paziņotas tajā mirušo personības, tādēļ šīs ziņas vēl nedēļām ilgi dominēs medijos. Lai gan tagad vairs tam katrā avīzē neatvēlēsim 28, bet tikai 18 lapu,» viņš skaidro.Līdz ar pirmatnējā šoka pārvarēšanu sākušās arī pirmās grēkāžu medības. Uzbrūkošus jautājumus norvēģu žurnālisti uzdevuši Norvēģijas policijas drošības dienestam, kam šādi ekstrēmisti būtu jākontrolē. Dienesta pārstāvji gan atbildi parādā nav palikuši: pat bēdīgi slavenā Austrumvācijas Stasi drošības policija nebūtu šādu noziedznieku spējusi notvert - viņš rīkojies viltīgi, savām fiziskajām darbībām izmantojot ticamus piesegus, bet savu uzskatu paušanu internetā veicis, izmantojot anonīmus serverus. «Principā policija pateica: ja viņš tiktu izsekots pēc tām pazīmēm, kas policijai par viņu bija zināmas, būtu bijis jāizseko ap 90% Norvēģijas iedzīvotāju,» skaidro H. Kolsruds.Lai gan nav īsti politkorekti tik agri pēc notikušā sākt spriest par šādām lietām, Oslo iedzīvotāji, ar kuriem aprunājos, visi kā viens atzīst - visticamāk, terorists ar savu uzbrukumu ir panācis tieši pretējo iecerētajam - viņa nīstā Darba partija gūs milzīgu atbalstu tuvējās pašvaldību vēlēšanās. Par piektdienas notikumiem ļoti sašutuši ir arī vietējie musulmaņi (aptuveni katrs piektais Oslo iedzīvotājs ir iebraucējs no Āzijas vai Āfrikas). Daži no viņiem neslēpj atvieglojumu, ka šoreiz uzbrucējs nav no viņu vidus. Par spīti tam, daži norvēģi negribīgi atzīst - ja kāds A. B. Breivīka «programmas» punkts varētu gūt atbalstu sabiedrībā, tā ir nostāšanās pret imigrāciju. Kaut arī norvēģi lepojas ar savu samērā veiksmīgo integrācijas politiku, ir arī iebraucēju grupas, kuras pastāvīgi nokļūst «visās nepareizajās statistikās», kas daļu, sevišķi lauku reģionu un vecāka gadagājuma iedzīvotājus, noskaņo pret imigrantiem.