O-ba-ma!

Tomēr to, kas notika vēlēšanu dienas vakarā, šķiet, nebija gaidījis neviens. Īsi pirms vienpadsmitiem vakarā, kad pirmie apkopotie rezultāti liecināja par pārliecinošu Obamas pārākumu un lielie televīzijas kanāli jau nolēma paziņot uzvarētāju, galvaspilsētā sākās līksmība. Līdz tam neredzētas dzīres. Ierasti klusajā Vašingtonā, kur ikdienā lielāko troksni rada ugunsdzēsēju sirēnas un pavisam tuvu centram esošā lidosta, ielās sāka taurēt automašīnas. Arvien biežāk un arvien uzstājīgāk. Pa sānlogiem izkārušies sajūsmināti pasažieri ar pirkstiem rādīja uzvaras zīmi, vicināja karogus un apsveica garāmgājējus. Jā, ielas pēkšņi bija pilnas ar cilvēkiem, kas parastas otrdienas vakarā tik vēlā stundā ir liels retums. Viņi plūda Baltā nama virzienā. Ap vienpadsmitiem tur sajūsmā lēkāja aptuveni pustūkstoš cilvēku. Daži bija paķēruši līdzi šampanieti. Vēl daži vicināja Obamas vēlēšanu kampaņas plakātus. Gandrīz visi spieda cits citam roku un sirsnīgi apskāva domubiedrus. Lai gan svinību galvenais iemesls bija Obamas uzvara, tikpat liels bija prieks par Džordža Buša drīzo promiešanu. "Vācies mājās uz Teksasu!" laiku pa laikam iekliedzās kāds līksmotājs, cauri augstajam žogam skatoties uz pārsimt metru attālumā esošo Balto namu ar blāvu gaismu dažos logos. Sāka līņāt vēss lietus, bet pūlis neizklīda. Gluži pretēji - tas auga arvien lielāks. Pēc stundas tur bija jau pāris tūkstoši cilvēku. Un steigšus sabraukušās policijas mašīnas ar diezgan apmulsušiem kārtības sargiem. Vai viņiem būtu jāmēģina izklīdināt šīs masas, kas ikdienā tiktu uzskatīts par apdraudējumu Baltā nama saimniekam? Vai būtu jākonfiscē alkohols, ko ikdienā uz ielas lietot nedrīkst, un tikko nopirktās pudeles jāiesaiņo necaurspīdīgos maisiņos? Policija izvēlējās taktiku pasīvi novērot. "Kaut ko tādu Vašingtona vēl nekad nav piedzīvojusi!" dažādus saukļus centās izdomāt mans draugs, cerot uz citēšanu avīzē. "Beidzot atkal esmu lepns, ka esmu amerikānis!" "Tas ir tāpat kā Berlīnes mūra krišana!" bija viņa nākamais mēģinājums. "Liecies nu mierā!" es viņu atvēsināju, dodamies meklēt tumšādainos svinētājus, lai uzzinātu viņu domas. Nebija viegli. Lielajā pūlī viņu bija maz, turklāt tie paši galvenokārt aizkustinājumā šņukstēja un neko daudz nespēja pateikt. Visapkārt pārsvarā bija gados jauni cilvēki ar gaišu ādas krāsu, kuri patiesi priecājās par šo vēsturisko dienu, kad vairums amerikāņu atmeta aizspriedumus un par savu līderi izraudzījās tumšādainās minoritātes pārstāvi. Afroamerikāņu ir tikai 13% no visiem ASV iedzīvotājiem. Galu galā 4.novembrī vēlētāji priekšroku deva jaunām politiskām idejām, nevis ādas krāsai, lai gan pirms tam visu laiku bija bažas, ka varētu notikt arī pretējais. Nākamajās dienās analizētā statistika apliecināja, ka Obama ir dažādu sociālo grupu favorīts. Izņēmums bija tikai gados vecāki baltie vīrieši, it īpaši Amerikas dienvidu štatos. Viņi priekšroku deva republikānim Džonam Makeinam. Tiesa, būtu naivi domāt, ka rasisms Amerikā ir miris. Aptuveni tajā pašā stundā, kad televīzijas paziņoja par Obamas uzvaru, Masačūsetsas štata Springfīldas pilsētā kāds pielaida uguni afroamerikāņu draudzes dievnamam. Jāpiebilst, ka Springfīldu kopumā var uzskatīt par Obamas piekritēju bastionu, jo tur par viņu nobalsoja 77% vēlētāju. Savukārt valsts dienvidu štatā Teksasā esošās privātās Beiloras universitātes pagalmā nākamajā rītā pēc vēlēšanām vienā no kokiem karājās virve ar cilpu, daudziem atgādinot par tumšādaino cilvēku linčošanu pagājušā gadsimta sākumā. PAVĒMA ARĪ Itin neglīta jau vēlēšanu naktī kļuva arī komentāru sadaļa Latvijas portālā Delfi. Pie ziņas par Obamas uzvaru kopumā izteicās simtiem cilvēku. Zinot, ka Delfi cenzē komentāru saturu, atliek tikai iedomāties to, kas tika izsvītrots. "Stulbie jeņķi balso par Obamu un iznīcina savu valsti. Prieks skatīties!" pusčetros naktī pēc Latvijas laika ierakstīja Trollis. "Ja uzvarēs Obama, tad ar ASV ir cauri un pagalam. Tas saucās perestroika, un tā tika sagrauta PSRS - izskatās, ka demokrāti tieši to pašu atnesīs Amerikai. Dolārus var jau sākt dedzināt," secināja Matilde un savus domugraudus bārstīja vēl pāris stundu. "Beidz tu te murgot vecā kaza," viņai atcirta ASV pilsonis. Arī NighTSkY brīnījās: "Matilde - ko esi lietojusi vai pīpējusi? Nomalis papildināja: "Tak met to rasismu nost, Obama ir gudrs, izglītots cilvēks ar divām universitātēm. Ar izcilību beidza Hārvardu. Viņš ir taisnīgs, gudrs politiķis, kas ātri mācās un uzklausa padomus." Pulksten sešos Rīgā bija pamodies kāds, kas sevi dēvēja Par veco labo Ameriku un komentāros ierakstīja: "Krāsainie lai krāsojas krāsainajā Āfrikā!" 111 rakstīja: "Laipni lūdzam Melnajā namā!!! Amerikāņiem jau krāsa pietiks, lai steigšus pārmālētu Balto namu melnā krāsā!" "Romas impērijas beigu posmā par konsulu ievēlēja zirgu," ar asprātību centās izcelties KVR. Visticamāk, savu darba datoru pusdesmitos bija sasniedzis WWW: "ASV prezidents ir melnais, viņam ir ebreju vārds, bet viņa vectēvs bija musulmanis! Kādas šausmas! Debesis atvērsies, un sērs un uguns aprīs Ameriku un visu balto pasauli. Cik labi, ka vēl ir Austrumeiropa un Krievija, kurās rūpīgi tiek sargāta rases tīrība." Drīz pēc viņa kāds ierakstīja: "Wow, es zināju, ka Latvijā ir rasisti, bet, ka tik atklāti..." Līdzīgi domāja arī I: " Pārsteigts esmu, cik ārkārtīgi dziļi atpalikusi un nožēlojama ir maza, izmirstoša, divkosīga un slimīga latviešu tautiņa, kas dzīvo tumsībā, homofobiskās bailēs, nevarībā un taisnpieres rasisma ierakti... (..) Vienmēr saka, ka amerikāņi ir stulbi un nespējīgi, bet, lasot šos komentārus, tiek pierādīts, cik neizglītota un atpalikusi ir šī mazā sabiedrība. Slēpšanās aiz reliģijas, savtības un stulbuma nekur tālu neaizvedīs, ja turpināsiet būt tik tuvredzīgi un nicinoši. Baraks Obama ir ārkārtīgi intelektuāls prezidents. Runas par ādas krāsu ir beigušās. Tas vairs nav nekāds arguments. Tā ir tāda muļķīga pīkstēšana. Laiks pamosties. Kauns par latviešiem. Vēl arvien traumēti un dzīvo komunisma paliekās." "Tieši tā, palasīju latviešu atsauksmes tikai divas minūtes un pietika! Slikti paliek! Tagad saprotu, kāpēc latviešiem tik slikti iet. Stulba un nenovīdīga tautiņa, kura neciena ne citus, ne paši sevi!" nākamās dienas vakarā diskusijai punktu pielika Lasu un brīnos. DĪVAINIE EIROPIEŠI Anonīmi vēmekļi interneta portālos nav nekāds jaunums, taču nākamajās dienās pārsteigumus sagādāja arī vairākas publiskas personas Eiropā. Ieradies vizītē Maskavā, Itālijas premjers Silvio Berluskoni izteicās, ka nākamais ASV prezidents ir "jauns, pievilcīgs un nedaudz iesauļojies". Daudzi amerikāņi par šādu komentāru izbrīnā iepleta acis, un balamutīgo politiķi kaunināja arī Itālija. Bet pats Berluskoni turpināja: "Kāda problēma? Tas taču bija kompliments." Tie, kas nav sapratuši šo joku, ir "muļķi". Austrijas sabiedriskā televīzija ORF paziņoja, ka turpmāk uz diskusiju raidījumiem neaicinās populāro žurnālistu Klausu Emerihu (80), kurš vienā no pārraidēm izteicās: "Nevēlos, lai Rietumu pasaulē pie varas ir melnādainais." Drīz pēc tam kādā intervijā viņš piebilda, ka "melnādainie ir politiski necivilizēti". Un pašu Obamu viņš pat salīdzināja ar Hitleru, jo abiem piemītot lieliska harisma. Savukārt Polijas parlamentā izcēlās otras lielākās partijas Likums un taisnība deputāts Artūrs Gorskis, no tribīnes paziņojot, ka ASV vēlēšanas ir "baltās civilizācijas beigu sākums." Viņaprāt, Obama ir "melnais mesija no kreisā spārna" un "slepeni kodēts komunists", kura politika novedīs pie katastrofas. Politiķa partija un Polijas valdība nekavējoties izplatīja atvainošanos, bet pats Gorskis skaidroja, ka viņa izteicieni ir "politiski, nevis rasistiski". SVĒTKI MILJONIEM Kāds būs Obama kā prezidents, varēs sākt pētīt pēc nākamā gada 20.janvāra, kad Vašingtonā ieplānota pompoza inaugurācijas ceremonija un oficiālā ievākšanās Baltajā namā. Pagaidām norādes par iecerēto politisko kursu dod viņa izvēle vadošajiem amatiem valdībā. No 20 augstākajām amatpersonām piecas ir sievietes, ieskaitot Hilariju Klintoni nākamas valsts sekretāres jeb ārlietu ministres amatā. Obamas komanda ir arī izteikti "krāsaina": 11 baltie, četri afroamerikāņi, trīs spāņu izcelsmes personas un divi aziāti. Pirmajās dienās pēc vēlēšanām Obama bija mazāk smaidīgs un pirmo reizi daudzu mēnešu laikā izskatījās noguris, pat norūpējies. Varbūt vainojama bija ekonomiskā krīze, kura ar katru jaunu dienu nesa jaunus nepatīkamus pārsteigumus, un apziņa, ka tieši viņam būs jātiek ar to visu galā. Varbūt beidzot bija izsīcis adrenalīns, kas palīdzēja izturēt nežēlīgi ilgo priekšvēlēšanu kampaņu. Bet varbūt viņš beidzot tā īsti apzinājās, ka būt prezidentam ir ne tikai publisks gods, bet arī liels privāts slogs. Piemēram, ka katru rītu Baltā nama saimnieks saņem izlūkdienestu ziņojumu par jaunumiem nacionālās drošības jautājumos, potenciālajām teroristu aktivitātēm un tiešiem draudiem, kas izteikti viņam pašam un ģimenes locekļiem. Diez vai ir viegli atkal un atkal uzzināt, ka kāds vājprātis plāno atentātu, piemēram, pret abām mazajām Obamas meitām. Tikmēr pati inaugurācija Vašingtonā tiek gaidīta kā vēl viens vēsturisks notikums. Pilsētas dienesti lēš, ka uz svinīgo pasākumu varētu ierasties pat četri miljoni cilvēku. Tas būtu kaut kas neredzēts. Līdz šim vislielākais cilvēku pieplūdums ASV galvaspilsētā tika fiksēts 1965.gadā, kad pēc populārā prezidenta Džona Kenedija nogalināšanas tika ievēlēts Lindons Džonsons - uz viņa inaugurāciju ieradās 1,2 miljoni cilvēku. 1993.gadā Bilu Klintonu sveica 800 tūkstoši, bet Džordžu Bušu 2001.gadā - apmēram 300 tūkstoši. Vašingtona nav īpaši pārliecināta, ka 20.janvārī tiks galā ar četru miljonu viesu pieplūdumu. Aptuveni pusmiljons Obamas sveicēju plāno ierasties grupās ar autobusiem, lēš Amerikas Autobusu asociācija. Tas nozīmē, ka uz galvaspilsētu dosies vismaz 10 tūkstoši autobusu. Kur atrast stāvvietu to novietošanai? Viesnīcās vietu vairs nav, jo tās jau labu laiku kā iztirgotas par fantastiskām summām. Kāds taksists, kura otrais darbs ir viesmīlis Holiday Inn bārā, man paklačojās, ka viņa viesnīcā viena numura vidējā cena parasti ir 180 dolāru, bet inaugurācijas nedēļā tie maksā vismaz 700 dolāru, turklāt jārezervē ne mazāk kā četras naktis. Papildu peļņai gatavojas arī daudzi vietējie, ieplānojot pārvākties pie draugiem, savos dzīvokļos uz nedēļu ielaižot īrniekus no dažādām valsts malām. Par šādu iespēju tiek prasīti vismaz 2500 dolāri. Tāda ir cena vēsturiskās dienas aculieciniekiem. Savukārt man pašam nav palicis neviena 4.novembra suvenīra. Populārs bija The New York Times pirmais vāks, uz kura lieliem burtiem bija uzdrukāts OBAMA, bet apakšvirsraksts ziņoja, ka "Izšķiroša uzvara nojauc rasu barjeras". Manu laikraksta eksemplāru jau agrā rīta stundā no durvju priekšas nočiepa kāds no astoņiem kaimiņiem. Doma atrast citu pēcvēlēšanu rīta eksemplāru kioskā bija naiva.