Atambajevs ir ieguvis vairāk nekā pusi balsu, tādēļ nav nepieciešams rīkot vēlēšanu otro kārtu.
Otrajā vietā pēc saņemto balsu skaita ir nacionālistiskās partijas Butun Kirgizstan (Visa Kirgizstāna) līderis, bijušais parlamenta spīkers Adahans Madumarovs ar 14,78% balsu, bet trešajā vietā - nacionālistiskās partijas Ata džurt (Tēvzeme) līderis, bijušais ārkārtas situāciju ministrs Kamčibeks Tašijevs ar 14,32% balsu. Pavisam balotējās 16 kandidāti.
Kirgizstānas prezidents tiek ievēlēts uz vienu sešu gadu amata termiņu. Likums nosaka, ka jaunievēlētā prezidenta inaugurācija notiek 30 dienu laikā pēc oficiālo vēlēšanu rezultātu paziņošanas.
CVK vadītājs atzina, ka vēlēšanu gaitā notikuši atsevišķi pārkāpumi, bet tie bijuši mazi mēroga ziņā un nav ietekmējuši galīgo rezultātu. Arī Eiropas Savienības novērotāji Kirgizstānas prezidenta vēlēšanās konstatēja vairākus trūkumi, bet uzsvēra, ka tās bijis svarīgs solis valsts demokratizācijas virzienā.
31.decembrī beigsies pašreizējās pagaidu prezidentes Rozas Otunbajevas pilnvaru termiņš, pēc tam viņu amatā nomainīs prezidenta vēlēšanu uzvarētājs.
Otunbajeva pagaidu prezidenta amatā tika apstiprināta pērn aprīlī pēc prezidenta Kurmanbeka Bakijeva gāšanas. Pati Otunbajeva vēlēšanās nekandidē.
Plašo un vardarbīgo opozīcijas protestu dēļ pērn 7.aprīlī demisionēja Kirgizstānas valdība un opozīcija izveidoja savu ministru kabinetu Otunbajevas vadībā.
Pēc Bakijeva gāšanas Kirgizstānā notika referendums par jauno valsts konstitūciju, kas paredz būtiski ierobežot prezidenta un palielināt parlamenta pilnvaras, kā arī nosaka, ka prezidentu nevar ievēlēt uz diviem piecu gadu amata termiņiem pēc kārtas. Referendumā tika atbalstīta konstitūcija, kā arī Otunbajeva tika apstiprināta par pagaidu prezidenti bez tiesībām kandidēt atkārtoti.
Pēc vienošanās, kas tika panākta ar ASV, Krievijas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas toreizējās prezidējošās valsts Kazahstānas starpniecību, gāztais prezidents Kurmanbeks Bakijevs pērn 15.aprīlī atstāja Kirgizstānu. Viņš vēlāk ieguva patvērumu Baltkrievijā.
Gāztajam prezidentam Kirgizstānā atņēma tiesisko imunitāti un izvirzīja apsūdzības vairākos smagos noziegumos, tostarp masu slepkavībā, tomēr Baltkrievija ir noraidījusi Kirgizstānas lūgumu izdot Bakijevu.
Sadursmēs starp opozīcijas protestētājiem un miliciju galvaspilsētā Biškekā gāja bojā vismaz 85 cilvēki un vairāk nekā 1600 tika ievainoti.