Vienlaikus Olands arī pauda cieņu vāciešiem, kuri kļuva par nacisma upuriem.
"Es vēlos izteikt atzinību Sarkanās armijas drosmei, tā tālu no šejienes, saskaroties ar 150 vācu divīziju pretestību, spēja tās atsist. Es vēlos uzsvērt izšķirošo ieguldījumu, ko sniedza tautas, kas atradās Padomju Savienībā," svinīgajā ceremonijā sacīja Francijas prezidents. "Es vēlos izteikt atzinību vāciešiem, kuri arī kļuva par nacisma upuriem, kuri tika ierauti karā, kas nebija viņu karš, kam nevajadzēja būt viņu karam."
"Šodien mēs noliecam galvu visu nacisma upuru priekšā," piebilda Olands.
Viņš arī mudināja pasaules līderus izmantot šo atceres pasākumu, lai vairotu mieru, un gadījumos, "kad tas ir apdraudēts, rast risinājumus un izejas, lai konflikts nepāraugtu karā."
Konkrēti Ukrainas krīzi Olands savā uzrunā gan neminēja.
Jau vēstīts, ka piemiņas pasākumos piedalīsies ap 20 valstu un valdību galvas, tostarp ASV prezidents Baraks Obama, Lielbritānijas karaliene Elizabete II, Krievijas prezidents Vladimirs Putins un jaunais Ukrainas prezidents Petro Porošenko.
1944.gada 6.jūnijā - tā dēvētajā D-dienā - britu, amerikāņu un kanādiešu vienības, kā arī karavīri no Francijas un citām nacistu okupētajām valstīm šķērsoja Lamanša šaurumu un rītausmā izsēdās Normandijas pludmalēs.
Līdz dienas beigām Francijā bija izsēdušies aptuveni 156 000 sabiedroto karavīru. Kaujās krita aptuveni 10 000 sabiedroto karavīru un tūkstošiem franču civiliedzīvotāju. Vācija zaudēja ap 4000-9000 karavīru.
Sabiedroto karavīru izsēšanās Normandijā iezīmēja sākumu nacistu karaspēka atspiešanai Eiropā un palīdzēja nākamajā gadā izbeigt Otro pasaules karu.