Negaidīti publiski atzīstot savas bailes no apvērsuma, Gilani kategoriski noraidīja apgalvojumus, ka viņš būtu tikai armijas marionete.
Tikmēr valdība izjūt arvien lielāku spiedienu, nerimstoties skandālam, kuru izsaucis dokuments, kas tapis it kā ar prezidenta ziņu un satur lūgumu ASV sniegt atbalstu iespējamā apvērsuma novēršanā.
Bažas par iespējamo apvērsumu pieauga pēc teroristiskā grupējuma Al Qaeda līdera Osamas bin Ladena likvidācijas operācijas, kuru Pakistānas teritorijā maijā veica ASV īpašo uzdevumu vienība.
Baumas, ka prezidents Asifs Ali Zardari skandāla un slimības dēļ varētu tikt piespiests atkāpties no amata, nerimstas, lai gan valsts galva pēc divu nedēļu ilgas ārstēšanās Dubaijā ir atgriezies Islamabadā.
"Vēlos šodien nepārprotami paziņot, ka tiek perinātas sazvērestības, lai padzītu ievēlēto valdību," uzrunājot auditoriju Nacionālajā mākslas galerijā, sacīja Gilani "Taču mēs turpināsimies cīnīties par Pakistānas tautas tiesībām neatkarīgi no tā, vai paliekam valdībā vai nē."
Nākamās vēlēšanas paredzētas tikai 2013.gada februārī, taču opozīcija jau visā nopietnībā ķērusies pie priekšvēlēšanu kampaņas, un daudzi analītiķi prognozē, ka vēlēšanas varētu notikt jau nākamajā gadā.
Līdz šim neviena Pakistānas civilā valdība nav palikusi pie varas visu pilnvaru termiņu, un Gilani, kurš premjera amatu ieņem 45 mēnešus, jau kļuvis par visilgāk pie varas bijušo valdības vadītāju Pakistānas vēsturē. Tomēr analītiķi uzskata, ka militārais apvērsums šobrīd nav gaidāms, lai gan Pakistānas vēsturē armija īstenojusi jau trīs apvērsumus, un ģenerāļi atradušies pie varas vairāk nekā pusi no valsts pastāvēšanas laika.
Reaģējot uz Aizsardzības ministrijas paziņojumu Augstākajā tiesā, ka tā "neīsteno nekādu operatīvo kontroli" nedz pār armiju, nedz izlūkdienestu ISI, Gilani norādīja, ka tādā gadījumā "šim parlamentam nav nekādas nozīmes, šai sistēmai nav nozīmes, tad jūs neesat suverēni". "Neviens nestāv pāri likumam. Visas institūcijas ir pakļautas parlamentam," uzsvēra premjers.
Lai gan premjers piebilda, ka valdība vienmēr ir iestājusies par drošības dienestiem, neskatoties uz ASV izdarīto spiedienu, taču tagad, acīmredzot, premjers sācis zaudēt pacietību.
"Vissmagākajos apstākļos mēs dubultojām viņu (armijas) algas. Viņiem jābūt atbildīgiem parlamenta priekšā," uzsvēra Gilani. "Tieslietu komisija mums vaicā par vīzu izsniegšanu [amerikāņiem], taču es vēlos jautāt, kā [bin Ladens] varēja te dzīvot pēdējos sešus gadus? Pamatojoties uz kāda veidu vīzu viņš šeit dzīvoja? Kāpēc drošības dienesti par to neparūpējās, ja viņš ieradās Pakistānā bez vīzas?"