Saskaņā ar daļējiem rezultātiem pēc vairāk nekā 50 procentu balsu saskaitīšanas 93,6 procenti vēlētāju šo likumu noraidījuši, 1,5 procenti to atbalstījuši, bet pārējie balsošanas biļeteni atzīti par nederīgiem.
Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) uzskata, ka negatīvais referenduma rezultāts nedrīkstētu tieši ietekmēt Īslandes iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā. „Šis negatīvais referenduma rezultāts nedrīkstētu atstāt tiešu ietekmi uz Īslandes iestāšanās sarunām Eiropas Savienībā. Iestāšanās kritēriji visām kandidātvalstīm ir skaidri noteikti, savukārt atšķirīgas pozīcijas divpusējos jautājumos ir jārisina divpusējās sarunās,” uzsver ārlietu ministrs Māris Riekstiņš.
„Īslandei ir jāturpina sarunas ar
Apvienotās Karalistes un Nīderlandes valdībām, lai
kopīgi rastu risinājumu 'Icesave' noguldījumu atmaksai.
Īslandes valdība ir vairākkārt skaidri norādījusi,
ka tā pildīs savas starptautiskās saistības”,
atzīmē Latvijas ārlietu ministrs.
Sabiedriskās domas aptaujas pirms referenduma liecināja, ka aptuveni trīs ceturtdaļas balsotāju tajā varētu noraidīt likumu par kompensāciju atmaksu.
Vēl nav precīzi zināms, cik liela daļa no Īslandes 230 tūkstošiem vēlētāju piedalījušies šajā referendumā. Stundu pirms balsošanas iecirkņu slēgšanas referendumā bija nobalsojuši 54,45 procenti vēlētāju.
Jau vēstīts, ka pēc vairākas nedēļas ilgušām asām debatēm Īslandes parlaments 30.decembrī apstiprināja vienošanos ar Lielbritāniju un Nīderlandi, kas paredz, ka Īslande šīm abām valstīm līdz 2024.gadam atmaksās 3,8 miljardus eiro (2,7 miljardus latu).
Taču Īslandes prezidents Olafurs Ragnars Grimsons paziņoja, ka neparakstīs šo likumu. Šāds prezidenta lēmums nozīmē, ka par likumu jārīko referendums.
Premjerministre Johanna Sigurdardotira piektdien raksturoja šo referendumu kā "bezjēdzīgu" un sacīja, ka tajā nepiedalīsies.
"Tas nav nekas pārsteidzošs," premjerministre sestdienas vakarā paziņoja RUV. Viņa piebilda, ka pēc šī referenduma valdībai ir jāpabeidz sarunas par kompensāciju atmaksu.
"Es uzskatu, ka šī referenduma iznākumu var uzskatīt par stipru tautas gribas izpausmi," sacīja Īslandes prezidents pirms rezultātu paziņošanas. Viņš apgalvoja, ka šim referendumam jau ir "ļoti pozitīva ietekme - tas pamudinājis britus un holandiešus uz taisnīgāku vienošanos".
Olafurs Ragnars Grimsons sacīja, ka Īslandes iedzīvotāji nav pret kompensāciju atmaksu Lielbritānijai un Nīderlandei, bet daudzi uzskata par pārmērīgiem atmaksas nosacījumus, it īpaši augsto 5,5 procentu likmi, par kuru bija panākta vienošanās.
"Īslandes tauta - lauksaimnieki, zvejnieki, skolotāji, medicīnas māsas - lielākoties grib atmaksāt Lielbritānijai un Nīderlandei vairāk nekā 20 tūkstošus eiro uz vienu noguldītāju. Bet viņi nav gatavi maksāt ļoti augstu procentlikmi, lai no visa šī pasākuma milzu peļņu gūtu Lielbritānijas un Nīderlandes valdības," sacīja Īslandes prezidents.
Nīderlandes Finanšu ministrija sestdienas vakarā nāca klajā ar paziņojumu, kurā lika saprast, ka referenduma rezultāts ir Īslandes iekšēja lieta. Paziņojumā arī teikts, ka Nīderlandes finanšu ministrs Jans Kēss de Jagers un Lielbritānijas finanšu ministrs Alistērs Dārlings vēstulē savam Īslandes kolēģim Steingrimuram Sigfusonam pauduši gatavību atsākt sarunas, kuras piektdien tika pārtrauktas.
Īslandes bankas "Landsbanki" interneta banka "Icesave" Lielbritānijā darbojās kopš 2006.gada oktobra, bet Nīderlandē - kopš 2008.gada maija, piedāvājot augstākas noguldījumu procentu likmes nekā vietējās bankas. Finanšu krīzes ietekmē strauji pasliktinoties Īslandes ekonomikai, "Landsbanki" 2008.gada oktobrī vairs nespēja turpināt darbību patstāvīgi, un to pārņēma valsts.
"Icesave" noguldīto naudu zaudēja vairāk nekā 300 tūkstoši bankas klientu, tostarp desmitiem tūkstoši Lielbritānijas un Nīderlandes iedzīvotāju, tādēļ šo valstu vadības bija spiestas izmaksāt viņiem kompensācijas.