Pret Kosovas uzņemšanu iebilda Krievija un Serbija, kas nesekmīgi pieprasīja balsojuma atlikšanu.
Tomēr no 142 valstīm, kas piedalījās balsojumā, Kosovas uzņemšanu atbalstīja tikai 92, kamēr 50 balsoja pret, bet 29 atturējās.
Tādējādi Kosovai pietrūka trīs balsu, lai kļūtu par UNESCO dalībvalsti.
Kosova savu atdalīšanos no Serbijas vienpusēji pasludināja 2008.gadā, un līdz šim tās neatkarību atzinušas 111 valstis, taču tās uzņemšanu ANO bloķējusi Maskava.
Tomēr UNESCO padome oktobrī rekomendēja Kosovas uzņemšanu.
Komentējot neveiksmīgo pirmdienas balsojumu Kosovas ārlietu ministra vietnieks Petrits Selimi norādīja, ka tā esot "tikai sīka neveiksme garajā ceļā. Mēs uzvarējām jau lielā kaujā, kad sasniedzām mieru."
"Vairums pasaules vēlas redzēt Kosovu UNESCO, mums pietrūka tikai trīs balsu," piebilda Selimi.
Uz jautājumu, vai Kosova iesniegs atkārtotu lūgumu par uzņemšanu UNESCO, viņš atbildēja: "Mēs to apspriedīsim, kad pienāks laiks."
Tikmēr Serbijas prezidents Tomislavs Nikoličs atzinīgi novērtējis UNESCO balsojumu.
"Tā ir taisnīga un morāla uzvara, kas gūta gandrīz neiespējamos apstākļos, kad tas, kuram taisnība, nevar paļauties uz vairākuma atbalstu," norādīja Nikoličs.
Serbija apgalvo, ka Kosova neatbilst uzņemšanas nosacījumiem, jo Priština neaizsargā tās teritorijā esošās serbu pareizticīgās baznīcas un klosterus no etnisko albāņu uzbrukumiem.
Divi no Kosovā esošajiem pareizticīgo klosteriem ir iekļauti UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā.
Cenšoties kliedēt iespējamās bažas, Kosovas premjerministrs Isa Mustafa pirmdien, tikai dažas stundas pirms balsojuma, solīja aizsargāt serbu pareizticīgās baznīcas dievnamus.
(ziņa papildināta pēc 5. rindkopas)