Lai gan pēdējā laikā NATO misijas iznīcinātājiem aizvien biežāk nākas pacelties gaisā, lai atpazītu un pavadītu Krievijas lidmašīnas, apakšpulkvedis Dženzens norādījis, ka paredzamais samazinājums "atbilst veicamo uzdevumu apmēriem".
No Baltijas valstu iestāšanās aliansē 2004.gadā līdz pagājušā gada aprīlim patrulēšanas misiju rotācijas kārtībā nodrošināja četras lidmašīnas no Lietuvas Gaisa kara spēku bāzes Šauļos.
Reaģējot uz Krimas aneksiju un krīzi Ukrainā, misijā iesaistījās papildspēki, kas šobrīd dislocēti ne tikai Šauļos, bet arī Emari bāzē Igaunijā un Malbrokas bāzē Polijā. Lietuvā turklāt visu šo laiku dežurējuši nevis vienas, bet divu valstu kontingenti.
NATO iznīcinātājiem aizvien biežāk jāpavada Krievijas militārās lidmašīnas, kas lido bez iepriekš saskaņota lidojuma plāna, ar izslēgtiem automātiskajiem atbildētājiem un neuztur radiosakarus ar lidojumu vadības centriem.
Lietuvas Aizsardzības ministrs Jozs Oleks ziņu aģentūrai AFP otrdienas vakarā paudis viedokli, ka šāds samazinājums neietekmēs reģiona drošību.
"Pēdējā laikā gaisa telpas pārkāpumu nav bijis. Tiesa gan, Krievijas lidmašīnas daudzkārt tikušas pavadītas, bet pārkāpumu nav bijis," viņš izteicies. "Paturot to prātā, lēmums ir vērsts uz racionālu resursu izmantošanu."
Tikmēr izdevums Vz.lt no Lietuvas Aizsardzības ministrijas saņēmis īsu komentāru, ka jautājums šobrīd atrodas saskaņošanas stadijā un Baltijas valstis joprojām vēlas pastiprinātu patrulēšanas misiju.
"Baltijas valstis vēlas, lai NATO patrulēšanas misijā iesaistītais kontingents Šauļos tiktu pastiprināts ar papildu spēkiem Igaunijā un Lietuvā. Lietuva grib, lai vēl viens pastiprinājums no septembra vai vēlāk tiktu atsūtīts arī uz Šauļiem. Šis jautājums patlaban tiek saskaņots ar NATO amatpersonām un sabiedrotajiem," norāda ministrija.
Tā apliecina, ka 31.augustā Šauļos līdzšinējo Norvēģijas pamatkontingentu un tā četrus iznīcinātājus F-16 rotācijas kārtībā nomainīs Ungārijas kontingents ar četriem iznīcinātājiem JAS-39 Gripen. NATO patrulēšanas misija joprojām paliek pastiprināta - Šauļos dislocēto pamatkontingentu papildinās Vācijas karavīri ar četriem iznīcinātājiem Eurofighter Typhoon no Emari bāzes Igaunijā, teikts komentārā.
"Lietuva kopā ar Latviju un Igauniju visiem atbraukušajiem sabiedroto kontingentiem sniedz plašu uzņemošās valsts palīdzību, nodrošina loģistikas atbalstu un kopumā atvēl šim nolūkam līdz 15 miljonus eiro gadā," raksta ministrija.
Kā LETA jau ziņoja, Igaunijas mediji pagājušajā mēnesī vēstīja, ka 9.jūlijā Krievijas armijas lidmašīna An-72 bez atļaujas ielidojusi Igaunijas gaisa telpā un uzturējusies tur nepilnu minūti. Lidmašīna lidojusi ar ieslēgtiem automātiskajiem atbildētājiem un ar iepriekš paziņotu lidojuma plānu, saskaņā ar kuru tai bija jālido starptautiskajā gaisa telpā.
Igaunijas Ārlietu ministrija šajā sakarā iesniedza Krievijas vēstniecībai protesta notu.