Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Par katra tūrista nogādāšanu Vācijā – 100 eiro

Diena turpina rakstu sēriju par nelegālās imigrācijas ieroci Baltkrievijas rokās. Raksta pirmajā daļā, ko varat lasīt otrdienas, 1. februāra, numurā, Diena pētīja migrantu ceļus. Šajā rakstā – vēl sīkāks iesaistīto profils.

Jau robežas otrajā pusē migranti ar ģeolokāciju mobilajos telefonos nosaka cilvēka, kas viņus vedīs tālāk rietumu virzienā, atrašanās vietu. Tas apgrūtina poļu robežsargu darbu, jo migranti neizmanto telefonsarunas, kuras būtu iespējams noklausīties. Pārvedēji viņus var paņemt pie pašas Polijas robežas, tomēr tas notiek reti – lielākoties "tūristi" izbrauc no pierobežas pilsētām vai Viļņas, ko sasniedz kājām. Daži tiecas no Lietuvas galvaspilsētas uz Berlīni doties ar parasto reisa autobusu, kura biļete izmaksā 60–70 dolāru.

Praktiski pie visiem Vācijas varas iestāžu 2021. gadā notvertajiem nelegālajiem imigrantiem vai arī tiem, kas paši padevušies, policisti atrod pases ar baltkrievu robežsardzes zīmogiem. Saskaņā ar Dublinas reglamentu migrantiem prasība par patvēruma piešķiršanu jāiesniedz tajā zemē, kurā viņi pirmoreiz šķērsojuši ES robežu. Tomēr šādi "tūristi" cenšas palikt nepamanīti, nekur neatstāt savus pirkstu nospiedumus un slepus pārvarēt simtiem kilometru, lai nonāktu Vācijā. Un bieži izmanto kontrabandistu tīkla pakalpojumus. 

Lielais ķēriens

Lietuvas sabiedriskais radio savā 2021. gada vasarā veiktajā pētījumā noskaidro, ka daļu bēgšanas no Lietuvas shēmu koordinē arābu valodā runājošie, kuri lūdz savu pakalpojumu – braucienu – apmaksāt caur tā saucamajām apdrošināšanas kompānijām Turcijā. Tas ļauj apiet banku sistēmu un neatstāt finanšu transakciju pēdas.

Vācu izdevums Die Welt konstatē, ka noziedzīgais kontrabandistu tīklojums sastāv pārsvarā no sīriešiem, kuri dzīvo galvenokārt Vācijā, kā arī Nīderlandē un Polijā. Cīņā ar cilvēku kontrabandas trafiku vērojami rezultāti. Īpaši liels izrādās ES spēku struktūru 22. oktobrī sasniegtais – 14 aizturēšanu sakarā ar iespējamu iesaisti nelegālā migrācijā. Loms – divi Vācijas, kā arī pa vienam Polijas, Itālijas, Sīrijas, Rumānijas, Irānas, Gruzijas un pat Uzbekistānas pilsonim. 

Cilvēku kontrabandai noziedznieki izmanto īrētus autobusus un automobiļus, kuru vadītāji saņem ap 100 eiro par katru migrantu. Laikraksts Bild ziņo, ka Vācijas policija kopš septembra sākuma divarpus mēnešu laikā aizturējusi 329 kontrabandistus, kuri pārvadājuši migrantus no Polijas pierobežas uz Vāciju.

Transportu poļu pusē bieži reprezentē tādi nelieli kravas furgoni kā Fiat Ducato un Renault Master, kura kulbā iespējams sastūķēt 30–40 cilvēku. Ir arī vieglā automašīna ar pavadīšanas funkciju, kas izlūkošanas nolūkā brauc dažus kilometrus pirms furgona. Jau nokļuvuši Vācijā, migranti uzņem pašbildi (selfiju) kā pierādījumu tam, ka sasnieguši apsolīto zemi, tad "ceļojuma" organizētājs saņem naudu no depozīta konta.

Katram sava taktika

Lietuva jūlija sākumā izsludina ārkārtējo stāvokli. Frontex sāk sūtīt uz robežu pastiprinājumu, talkā steidz arī Ukraina un Igaunija. Lietuvas taktika, šķiet, ir efektīva. Izspiešanas politika uz 660 kilometru garās robežas paredz divus mērķus: mazināt nelikumīgas robežas šķērsošanas intensitāti, kā arī atbaidīt pārējos migrantus, kuri sāktu uztvert Lietuvu kā atvērtus vārtus uz ES.  

Tomēr tas nav ilgtermiņa risinājums. Jebkuram risinājumam jāsavieno efektīva novērošana – droni, video kameras, robežpatruļu skaita palielināšana – ar secīgu ES politiku migrācijas jomā. Tomēr izstrādāt vienotu politiku nav vienkārši, un daudzas valstis – no Ungārijas līdz Itālijai – ķērušās pie saviem risinājumiem, lai bloķētu migrantu plūsmas. 

Situācija pakāpeniski saasinās, aptverot arī Latvijas un Polijas pierobežas rajonus. Augusta vidū arī Latvija ievieš ārkārtas stāvokli uz trim mēnešiem trīs pierobežas novados un Daugavpils pilsētā. "Latvijas robežapsardzei, fiksējot Latvijas un Baltkrievijas robežas nelegālas šķērsošanas faktu, ir tiesības pielietot fizisku spēku, lai attiecīgo personu nekavējoties nogādātu valstī, no kuras tā nelegāli šķērsojusi valsts robežu," teikts Latvijas valdības 10. augustā pieņemtajā lēmumā. Iepriekšējā naktī uz Baltkrievijas robežas Latvijas teritorijā aizturēti ap 200 "tūristiem". 

Drīz migrantu krīze pārsviežas uz Baltkrievijas un Polijas robežu: augustā uz tās tiek fiksēti vairāk nekā 3000 nelikumīgas šķērsošanas mēģinājumu, ap 900 cilvēkiem aizturēti. Kopš 2021. gada sākuma līdz 19. novembrim uz un pie tās fiksēts pavisam ap 35 000 nelegālas šķērsošanas gadījumu. Skaidrs, ka Polijas spēka struktūru pārstāvjiem izdodas aizturēt tikai daļu "tūristu". Aizturētie ceļojumam tagad jau sagatavoti ļoti labi: nav nekādu dokumentu, bieži apģērbā iešūti daži tūkstoši dolāru un ir kartes ar rūpīgi izstrādātu maršrutu. Lietuva, Latvija un Polija uz robežas būvē dzeloņdrāšu žogu.

Augustā Polijas premjers Mateušs Moraveckis bez aplinkiem paziņo, ka "patiesi jūt līdzi" migrantiem, taču "viņi kalpo kā instruments, līdzeklis [Baltkrievijas prezidenta] Aleksandra Lukašenko rokās". 

Septembra sākumā arī Polijas valdība izsludina 30 dienu ārkārtas stāvokli 3 kilometru joslā pie Baltkrievijas robežas. Oktobrī ārkārtējā stāvokļa režīms tiek pagarināts vēl uz 60 dienām. Novembra pirmajā nedēļā Polijas parlaments nobalso par 402 miljonu dolāru atvēlēšanu sienas, kurai jānotur migrantu plūsmas, būvēšanai. Tam jābūt iespaidīgam apžogojumam 5,5 metru augstumā ar kustības sensoriem un monitorēšanas sistēmu.

Kontrabandas asākā fāze

Migrācijas krīzes asā fāze iestājas novembrī. Baltkrievu robežsargu acu priekšā it kā stihiski izveidotajās nometnēs – galvenokārt pie Polijas robežas – koncentrējas tūkstošiem cilvēku. Tagad ne diena nepaiet bez ziņām par simtiem migrantu īstenotu mēģinājumu izrauties pāri robežai, kur viņus sagaida un pagriež atpakaļ spēka struktūru pārstāvji, reizēm ar asaru gāzes pielietošanu. Krīze ātri gūst humanitāru nokrāsu – uz robežas eksistē ēdiena, ūdens deficīts, turklāt termometra stabiņš svārstās ap nulli. Baltkrievijas valsts ziņu aģentūra Belta salstošu bērnu fotouzņēmumus kombinē ar ziņām par to, ka A. Lukašenko devis norādījumu pievest migrantiem sausu malku, viņš uzskatot, ka "šī problēma nav tik liela, kā to šobrīd uzpūtuši plašsaziņas līdzekļi". 

Polijas valdības preses sekretārs Pjotrs Millers žurnālistiem paziņo, ka valsts sagaida "eskalāciju, kurai būs bruņots raksturs". "Baltkrievija vēlas provocēt nopietnu incidentu, vēlams, ar šaušanu un upuriem," jau iepriekš paudis ārlietu ministra vietnieks Pjotrs Vavžiks. 

Polijas premjers M. Moraveckis, uzstājoties parlamenta priekšā 9. novembrī, izdara secinājumu: šī krīze ir visnopietnākais Polijas robežu un valsts stabilitātes apdraudējums pēdējo 30 gadu laikā. Polijas televīzija apliecina, ka migrantus pie robežas uzrauga militārpersonas ar suņiem. Bruņoti cilvēki redzami arī 8. novembrī sociālajos tīklos izvietotajos video, kuros fiksētas iespaidīgas migrantu kolonnas, kas virzās Polijas virzienā. Tajā pašā 8. novembrī, kad tūkstošiem "ceļotāju" pulcējas pie Baltkrievijas un Polijas robežas, sākas dumpji uzreiz četros migrantu izvietošanas punktos Lietuvā. "Kad migrantus centās nomierināt, viņi izrādīja pretestību, ķērās pie ieročiem. Neviens nav cietis," komentē Lietuvas robežsardzes pārstāvis Gedrjus Mišutis. 

Polija novembra otrajā nedēļā palielina militārpersonu skaitu robežas tuvumā līdz 15 tūkstošiem, bez tam šeit atrodas ap 4 tūkstošiem robežsargu un 1500 policistu. 11. novembrī fiksētas 599 robežas nelegālas šķērsošanas epizodes.

Kolonna, ko veido 4 tūkstoši migrantu no Tuvajiem Austrumiem, izvirzās uz Baltkrievijas un Polijas robežu pa trasi Grodņa–Bjalistoka. Tuvo Austrumu migrantu pūļi atrodas pie pašām dzeļoņdrātīm, mobilizēti robežsargi, kareivji, specvienību pārstāvji robežas pretējā pusē. Daži migranti cenšas griezt un cirst dzeloņdrāšu žogu, ko nesen izveidojuši poļi. "Tūristi" cenšas izveidot tiltu pār aizsprostojumu, sviežot uz to nocirstus kokus. Poļu robežsargiem un kareivjiem izdodas viņus atgaiņāt ar asaru gāzi. 15. novembra vakarā internetā parādās video, kurā redzams, kā baltkrievu kareivji iznīcina poļu veidotos aizsprostojumus. 

Polija slēdz Kuzņicas robežkontroles punktu, kas izvietots uz Grodņas–Bjalistokas šosejas. Līdz baltkvēlei nokaitētā situācija raisa ārkārtīgi nopietnas bažas par tālāko notikumu gaitu. 15. novembrī Angela Merkele, kura 16 gadu ieņēmusi Vācijas kancleres amatu, zvana A. Lukašenko.

Tūrisma tirgus pārdale

Migrantu pārvietošanas "biznesā vairākus mēnešus iesaistījās desmitiem Baltkrievijas firmu, līdz oktobrī Ārlietu ministrija liedza lielākajai daļai no tām noformēt ielūgumus migrantiem. Sarakstā palika tikai 12 kompāniju, no kurām 11 iepriekš nekad nav strādājušas tirgū un kuras izveidojuši varai pietuvināti cilvēki tieši migrantu nolūkā", intervijā Novaja Gazeta situāciju nozarē atklāj anonīma tūrfirmas darbiniece. "Mūsu aprindās – starp tiem, kas iesaistīti šajā biznesā, – runā, ka šis ir 2011. gada pavasara scenārijs. Tad vajadzēja pārslēgt cilvēku uzmanību no represijām uz ko citu. Un vēlams pārslēgt ne vien baltkrievu, bet arī visas pasaules uzmanību. 2011. gadā tas bija terora akts Minskas metro. Tagad, pēc desmit gadiem, – migrantu krīze. Taču shēma ir absolūti identiska."

Tūrisma darbiniece turpina stāstu: "Kopš pavasara arī Iraqi Airways palaiž reisus uz Baltkrieviju, turklāt uz Minsku no turienes lido Boeing 777 un aerobusi, kuru ietilpība ir 400–600 cilvēku. Tie tika noformēti kā tūristu grupu došanās ekskursijās. Un mūsu firma sākotnēji patiesi piedāvāja viņiem ekskursiju programmu. Mūsu darbinieks stāvēja lidostā un izdalīja reklāmas lapiņas. Mēs izplatījām vairāk nekā 700 lapiņu nedēļas laikā un nesaņēmām nevienu zvanu. Tātad cilvēki jau no paša sākuma nebūt nebija ieinteresēti apskatīt Baltkrieviju, bet atlidoja, lai pa meža takām nokļūtu Eiropā." Uz jautājumu, vai uz Minsku Iraqi Airways reisi lidoja pilni, taču atpakaļ atgriezās tukši, darbiniece atbild: "Tā arī bija. Pieņemsim, uz reisu izpirkti 300 biļešu, taču lido 15–16 cilvēku. Atgriezās mazāk nekā 10 procentu."

Uz jautājumu, ja vienā virknē nostādām 2011. gada sprādzienu Minskas metro un 2021. gada migrantu krīzi, vai iespējams apgalvot, ka abiem notikumiem ir viens un tas pats beneficiārs [patiesā labuma guvējs], atbilde skan: "Beneficiārs ir viens un tas pats. Turklāt milzīgu naudu ar šo migrāciju nopelnīja .. kā lai labāk izsakās .. vārdu sakot, beneficiāra vidējais dēls. Kopš oktobra tiesības noformēt un uzņemt šīs "tūristu grupas" saglabāja tikai 12 kompānijām. Pie tam 11 no tām – spīgulītes, viendienītes, spams. Tās vispār tirgū nekad nav darbojušās, par tām neviens nebija dzirdējis. Šodien galvenā tūrfirma migrantu jomā – Oscartur. Tās līdzīpašnieks ir tas pats beneficiāra dēls. Zinu, ka uz turieni zvana cilvēki no Damaskas, no Beirūtas un saka: "Mēs varam nosūtīt pie jums 100–200 cilvēku dienā, simtprocentīga priekšapmaksa, vienīgi atsūtiet ielūgumus." Tātad gultne strauji sašaurinājusies, taču straume saglabājusies."

Tūrisma aģentūru nomaiņa Baltkrievijas tirgū ir tikai vēl viens apliecinājums tam, cik liels un gards ir šī sektora pīrāgs. 

Ardievas ekonomikai

Rudenī Polijas pierobežas rajoni sāk dzīvot ārkārtas situācijas apstākļos, vietējie iedzīvotāji vairās no migrantiem. Paši "tūristi" slēpjas mežos no spēka struktūru pārstāvjiem un agresīviem nacionālistiem, tomēr ieceļotājus no Tuvajiem Austrumiem meklē ne tikai viņi, bet arī brīvprātīgie, kuri vēlas migrantus pabarot. Pa lauku ceļiem pārvietojas kontrabandisti, kuri ar cilvēku kravu gatavi doties uz Vāciju.

Budžeta viesnīcas, bāri un bezgalīgās veikalu rindas ir tas, kas līdz šim nodrošinājis Polijas ziemeļaustrumu rajonu ekonomiku. Cilvēki no blakus esošajām valstīm masveidā brauca uz šejieni iepirkties – zemās cenas, augsta kvalitāte, attīstīta infrastruktūra piesaistīja. Tagad ielas tukšas, ja neņem vērā cilvēkus formas tērpos.

"Bizness baidās no militāra konflikta. Militārpersonas mīt viesnīcās, bet krodziņi un bāri tiek slēgti. Kuzņicu bizness jau pametis. Jā, ierodas militārpersonas, taču vietējie pārstājuši nākt – viņi baidās iziet no mājām," raidorganizācijai BBC pastāsta Jans, kurš strādā vietējā kafejnīcā. 

Saskaņā ar dažām sabiedriskās domas aptaujām, kas publicētas novembrī, vairāk nekā puse poļu atbalsta valdības izvēlēto taktiku – izgrūst "tūristus" atpakaļ Baltkrievijas teritorijā. Emocionāla rakstura faktu, ka Polijas ziemeļaustrumu ekonomiku iedragājis ne tik daudz koronavīruss, cik migrantu krīze, aizēno informācija, ka uz mēneša vidu Polijas pierobežas rajonos atrasti jau 11 "tūristu" līķi. Daudzi ir pārliecināti, ka migrācijas krīzes upuru Polijas teritorijā ir ievērojami vairāk.

Haoss avioreisos

Saskaņā ar servisa Flightradar24 datiem 10. novembrī uz Minskas starptautisko lidostu atlido 10 reisu no Stambulas, Bagdādes un Dubaijas, turklāt šis portāls ne vienmēr fiksē čartera lidojumus. Tāpat kā iepriekšējās dienās, ievērojama pasažieru daļa ir migranti, kuri Baltkrieviju izmanto kā tranzīta punktu. Taču lidmašīnu reisu saraksts uz krīzes asās fāzes fona krietni izmainījies.

Lai mazinātu migrantu plūsmu, ES pārstāvji piedraudējuši Belavia un Turkish Airlines ar sankcijām, kā arī pieprasījuši virknei aviokompāniju nelaist uz borta pasažierus no Tuvajiem Austrumiem. 

14. novembrī kļūst zināms, ka AAE aizlieguši Belavia ņemt Dubaijā uz borta cilvēkus no Irākas, Sīrijas, Jemenas un Afganistānas. Belavia pati paziņo, ka pārstāj pārvadāt Irākas, Sīrijas un Jemenas pilsoņus no Turcijas, tāpat dara Turkish Airlines, vienlaikus pārstājot pārdot biļetes uz Minsku vienā virzienā. Reisus uz Minsku pārtrauc Iraqi Airways

Ar irākiešiem izdevies vienoties Vācijai – tiešie reisi no Bagdādes un citām Irākas pilsētām uz Baltkrieviju pārtraukti. Toties, kā secina Vācijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Kristofers Burgers, biežāki kļuvuši reisi uz Minsku no Damaskas, Beirūtas, Ammānas caur Stambulu un Bagdādi. Acīmredzami pārrunās tiek pieminēta nebūt ne mazā finanšu palīdzība, ko Vācija sniedz attīstības sekmēšanas programmas ietvaros. K. Burgers nebūt ne divdomīgi liek saprast, ka tieši drauds nosprostot šo finanšu avotu pamudinājis Irākas varas iestādēm izrādīt pretimnākšanu Vācijas prasībām.

Vēl 7. augustā Irākas valdība apstādina reisus starp Bagdādi un Minsku – pēc tam kad saņēmusi brīdinājumu. "Taču ko mēs varam izdarīt ar Baltkrieviju?" retoriski vaicā Irākas Migrācijas jautājumu ministrijas vadītāja vietnieks Karims el Nuri. "Baltkrievija izmanto savas sliktās attiecības ar ES un grūž irākiešu bēgļus Polijas un Lietuvas virzienā."

Pēc lidojumu ierobežojumiem no Bagdādes uz Minsku biežāk sāk kursēt citu reģiona aviokompāniju lidmašīnas. Zemo cenu kompānija Fly Dubai palielina reisu skaitu ne vien no Dubaijas, bet arī no Beirūtas, kas atrodas divu stundu brauciena attālumā no Damaskas. Uz Minsku lido arī sīriešu nacionālā kompānija Cham Wings Airlines. Turkish Airlines reisi no Stambulas pārpildīti.

Par to, ka darīšana ar plaša mēroga un labi organizētu nelegālās migrācijas uz ES sistēmu, liecina arī fakts, ka uz aviopārvadājumiem Minskas virzienā ļoti elastīgi un ātri pārslēdzas agrāk nekad šādu maršrutu neapkalpojušas nelielas un nesen parādījušās čarteru aviokompānijas. Irāka pat vēršas pie kaimiņvalstu valdībām, aicinot tās aizliegt Irākas pilsoņiem lidot Minskas virzienā. Tomēr nav īsti saprotams, kāds var būt likumīgs pamats šādam aizliegumam. Cilvēki, kuri dodas uz Minsku, uzrāda Baltkrievijas vīzas, kas izsniegtas atbilstoši šīs valsts likumdošanai. 

Izrādās, šādu vīzu iespējams nopirkt pat tieši no aviokompānijas Cham Wings Airlines, šāds papildpakalpojums maksā 2500 dolāru. Varbūt pateicoties tieši šai detaļai, ES jaunākajā pret Baltkrieviju vērsto sankciju paketē līdztekus ceļojumu birojiem Centrkurort un Oscartur ierakstīts arī Cham Wings Airlines nosaukums. Novembra vidū pārtraukta vīzu izsniegšana Minskas lidostā migrācijas aspektā visproblemātiskāko valstu pilsoņiem.

Noslēguma rakstu par migrācijas ieroci Lukašenko rokās lasiet kādā no nākamajiem Dienas numuriem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits