Savukārt klimata pārmaiņas noliedzošais Brazīlijas labējais prezidents Žairs Bolsonaru, kura politiku vides aizstāvji vaino Amazones lietus meža iznīcināšanā, ir nācis klajā ar sazvērestības teorijām par plašo ugunsgrēku izcelšanos un mēģinājumiem diskreditēt viņa valdību.
Ārkārtēji apmēri
Amazones līdzenumā Dienvidamerikā esošais pasaulē lielākais lietus mežs klāj 5,5 miljonus kvadrātkilometru plašu teritoriju (aptuveni puse no Eiropas platības). Tas atrodas deviņu valstu teritorijā, bet 60% no meža platības iesniedzas Brazīlijā.
Amazones lietus mežs ir svarīgs cilvēces pastāvēšanai, jo saražo 20% no zemeslodes patērētā skābekļa un aptuveni tikpat daudz saldūdens, apgalvo Pasaules Dabas fonds. Tās ir mājas ap trim miljoniem augu un dzīvnieku sugu, kā arī miljonam indiāņu.
Mežam ir arī liela nozīme klimata pārmaiņu palēnināšanā, jo tas ik gadu absorbē un neļauj nonākt atmosfērā miljoniem tonnu oglekļa dioksīda (CO2), kas ir galvenais globālās sasilšanas veicinātājs. Kad koki tiek nocirsti vai sadeg, to uzkrātais CO2 nonāk atmosfērā un samazinās lietus meža kapacitāte absorbēt kaitīgos izmešus, raksta raidsabiedrība BBC.
Ugunsgrēki Amazones lietus mežā ir normāla parādība, bet šajā gadā tie ir sasnieguši ārkārtējus apmērus. Brazīlijas Nacionālais kosmosa izpētes institūts (INPE) ir informējis, ka no 1. janvāra līdz 21. augustam valstī reģistrēti vairāk nekā 75 tūkstoši meža ugunsgrēku, kas ir par 85% vairāk nekā pirmajos deviņos mēnešos 2018. gadā. Liela daļa no tiem ir plosījušies četros valsts ziemeļu štatos Amazonasā, Roraimā, Akri un Rondonijā, kuru teritoriju klāj Amazones lietus mežs.
Meža ugunsgrēku rezultātā atmosfērā nonāk liels daudzums CO2. Šogad tas esot ekvivalents 228 megatonnām, aprēķinājis Eiropas Savienības zemes atmosfēras novērošanas dienests Copernicus. Degot mežam, tiek izmests arī liels daudzums oglekļa monoksīda jeb tvana gāzes.
Pastiprina izciršanu
Ik gadu Amazones lietus mežā visvairāk ugunsgrēku izceļas laikā no jūlija līdz oktobrim, kad ir maz nokrišņu. Tiem var būt dabisks cēlonis, piemēram, zibens, bet nereti ugunsgrēkus izraisa lauksaimnieki un mežstrādnieki, kas attīra zemi labībai vai ganībām.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 26. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
ļuļa