Pāvests aicināja Velbiju turpināt aizstāvēt cilvēka dzīvības svētumu un uz laulības pamatiem veidotas ģimenes institūcijas nozīmīgumu. Velbijs norādīja, ka viņš Vatikānā jūtas kā mājās, un pauda cerību, ka "abu inaugurāciju tuvums var kalpot pasaules un baznīcas samierināšanai".
Abi līderi vēlas cīnīties pret sekulārismu, pietuvojoties tuvāk tautai, izejot ielās un runājot ar cilvēkiem. Gan Francisks, gan Velbijs norādīja, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai baznīca pastieptu savu roku tuvāk pasaules nabadzīgajiem. Francisks ir atteicies pārcelties uz pāvesta pili, tā vietā apmetoties daudz pieticīgākā rezidencē, un uzsācis kampaņu pret naudas kultūru.
Savukārt Velbijs pa pilsētu mēdz pārvietoties ar sabiedrisko transportu un ir ieradies uz intervijām ar medijiem labdarības veikala Oxfam drēbēs un kurpēs ar caurumiem. 57 gadus vecais Kenterberijas arhibīskaps ir norādījis, ka "mums pirmām kārtām jāmīl visi tie, kurus pašreiz pasaulē esošā krīze ir pagrūdusi malā, pat veselas nācijas. Ja mēs nebūsim aizstāvji Kristus vārdā, kurš būs?"
Anglijas baznīca atšķēlās no katoļiem 16.gadsimtā, kad pāvests Klements VII atteicās apstiprināt karaļa Henrija VIII laulības šķiršanu. "Attiecību vēsture starp anglikāņu baznīcu un katoļu baznīcu ir gara un sarežģīta, un ne bez sāpēm. Pēdējās desmitgades tomēr iezīmējis attiecību atjaunošanas un brālīguma ceļš, un par to mēs no sirds sakām paldies Dievam," norādīja Francisks.
"Es esmu pateicīgs arī par anglikāņu baznīcas patiesajām pūlēm izprast iemeslus, kas lika manam priekšgājējam pāvestam Benediktam XVI" vienkāršot kārtību, kādā katoļu baznīcai var pievienoties anglikāņi, no kuriem daudzi ir neapmierināti, ka viņu baznīcā garīdznieka kārtā tiek ordinētas sievietes un homoseksuālisti, sacīja pāvests. Francisks pauda cerību, ka tas ļaus katoļu pasaulei labāk iepazīt un novērtēt anglikāņu baznīcas tradīcijas.