1915.gada 24.aprīlī Osmaņu impērijas valdība apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties nogalināti. Tam sekoja armēņu grautiņi un slaktiņi visā impērijas teritorijā, kā arī pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju. Tūkstošiem deportēto armēņu zaudēja dzīvību ceļā slimību, bada, bandītu uzbrukumu un pavadošo karavīru brutālās izturēšanās dēļ.
Atbilstoši armēņu vēsturnieku aplēsēm Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara gados tika nogalināts aptuveni pusotrs miljons armēņu.
Armēnija vēlas, lai Turcija atzīst notikušo par genocīdu, bet Ankara kategoriski atsakās to darīt, kā arī turas pie uzskata, ka armēņu upuru skaits mērāms ap pusmiljonu, nevis pusotru miljonu, kā uzskata Armēnija.
Armēņu slepkavības par genocīdu atzinušas aptuveni 20 valstis, tostarp Francija un Krievija. Un arī no Franciska tika gaidīts šāds solis.
Dievkalpojumā, pieminot armēņu slaktiņa simtgadi, Francisks norādīja, ka cilvēce pēdējā gadsimtā piedzīvojusi trīs milzīgas traģēdijas.
Pirmā bija armēņu slaktiņš, kas plaši tiek uzskatīts par "pirmo 20.gadsimta genocīdu", norādīja Francisks, citējot Jāņa Pāvila II un Armēnijas patriarha 2001.gadā parakstīto paziņojumu.
Pārējos divus 20.gadsimta genocīdus "īstenoja nacisms un staļinisms", norādīja pāvests.
Viņš piebilda, ka šīm traģēdijām sekojušas citas, piemēram, masu slaktiņi Kambodžā, Ruandā, Burundi un Bosnijā.
"Izskatās, ka cilvēce ir nespējīga apturēt nevainīgo asiņu izliešanu," norādīja Francisks.
Lai gan pāvests citēja Jāna Pāvila II vārdus, nodēvējot armēņu slaktiņu par genocīdu, nevis izteicās saviem vārdiem, gaidāms, ka tas saasinās attiecības ar Turciju, līdzīgi kā tas notika Jāņa Pāvila II laikā.