"Jauno [Eiropas Savienības] dalībvalstu valdības Austrumeiropā vienkārši nevar atļauties lielu ēnu ekonomiku ne īstermiņā, ņemot vērā fiskālās bažas, ne ilgtermiņā darbaspēka samazināšanās dēļ," norāda PB vecākā konsultante Katarina Maternova.
Bankas ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta Bulgārijai, Čehijai, Igaunijai, Ungārijai, Lietuvai, Latvijai, Polijai, Slovēnijai un Slovākijai.
PB pētījumā konstatēts, ka ēnu ekonomika 2007.gadā veidojusi 33% no Bulgārijas iekšzemes kopprodukta (IKP). Ziņojumā teikts, ka pašreizējā finanšu krīze radījusi nepieciešamību steidzami pārtraukt ar nodokļiem neapliekamu un neregulētu darba praksi.
PB ierosina vairākas politikas iniciatīvas, lai nodrošinātu, ka šīs valdības sniedz krietni pievilcīgākas darba alternatīvas jau esošajai neoficiālajai ekonomikai. Šo ierosinājumu vidū iekļauta draudzīgāka nodokļu sistēma savienojumā ar dzīvotspējīgām sociālās un nodarbinātības aizsardzības shēmām.
Bankas ziņojumā norādīts, ka šis sektors visbiežāk ietver zemu apmaksātus un gadījuma pusslodzes darbus. Valstu amatpersonām nepieciešams izstrādāt "gudrākus sociālos pabalstus, kas atalgo oficiālu darbu" tiem, kas iesaistīti ēnu ekonomikā, vēsta banka.
PB ierosina valstīm attīstīt labākus pasākumus, lai mudinātu neregulētus biznesus deklarēt to ienākumus un nodarbināt deklarētus darbiniekus. Tāpat banka uzskata, ka nepieciešams veikt izmaiņas sociālajās normās.
Tikmēr bankas vadošais ekonomists un šī ziņojuma līdzautors Trūmens Pakards norāda, ka ēnu ekonomika rada problēmas trīs atšķirīgos līmeņos.
Viņš norāda, ka mājsaimniecību līmenī darbinieki un ģimenes nespēj pienācīgi pārvaldīt to ienākumu riskus, jo tiem nav oficiālas piekļuves sociālajam nodrošinājumam.
Uzņēmumiem, kas darbojas ārpus noteikumiem, arī trūkst piekļuves īpašumtiesību kredīta nodrošinājumam, kamēr oficiāli uzņēmumi ir pārlieku noslogoti nodokļu ienākumu zaudējumu un negodīgas konkurences dēļ, ko rada neoficiālas kompānijas, uzskata Pakards.
"Sabiedrības līmenī liels neoficiālais sektors iedragā valsts preču un pakalpojumu finansēšanu, tādējādi nomācot valdības spēju nodrošināt pienācīgu izglītību un veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī pienācīgi funkcionējošu infrastruktūru," uzsver Pakards.