Pēc 10 gadu ceļojuma kosmosa zonde sasniegs pētāmo komētu

Tas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā attālums no mūsu planētas līdz Saulei.Lai nokļūtu līdz komētai, Rosetta četras reizes palidoja garām Marsam un Zemei, lai ar gravitācijas spēka palīdzību uzņemtu ātrumu un tad sāktu savu 31 mēnesi ilgušo hibernācijas periodu. Tas bija nepieciešams, jo Rosetta atradās pārāk tālu no Saules, lai to darbinātu Saules enerģija. Janvārī tika pārtraukts hibernācijas periods un tā tika "pamodināta."Pēc bremzēšanas manevriem zonde trešdien būs apmēram 100 kilometru attālumā no komētas. Ja viss noritēs pēc plāna, šī precīzā navigācija vainagosies ar zinātniskiem sasniegumiem.Līdz šim komētu izpēte lielākoties notika, tikai palidojot tām garām vairāku kilometru attālumā un uzņemot attēlus. Tiek plānots, ka 11.novembrī "Rosetta" pielidos dažu kilometru attālumā no komētas un novietos uz tās 100 kilogramus smagu izpētes robotu.Tas piestiprināsies pie komētas virsmas un sešus mēnešus pētīs tās uzbūvi un sastāvu. Kad beigsies laboratorijas darbības laiks, "Rosetta" kopā ar komētu turpinās ceļojumu apkārt Saulei, līdz sasniegs Jupitera orbītu.2008.gadā Rosetta, garām lidojot, izpētīja latviešu astronoma Kārļa Šteina (1911-1983) vārdā dēvēto asteroīdu 2867 Šteins.1935.un 1936.gadā Šteins strādāja Krakovas observatorijā Polijā, kur viņš pirmais noteica asteroīda 1933 OP=QP precīzu orbītu un ieguva tiesības tai dot nosaukumu 1284 Latvia.Lai arī līdz šim identificēti tūkstošiem asteroīdu, tikai retais no tiem ir pētīts no neliela attāluma un tikai 14 asteroīdiem ir ar Latviju saistīts vārds.