Sprādziena rezultāta cieta arī blakus esošās ēkas, kurās, pēc izdevuma rīcībā esošās informācijas, tobrīd atradās arī Edvarda Munka, Kristiāna Kroga un Annas Katrīnes Dolvenas gleznas. Daļa darbu piederēja Norvēģijas valdībai, bet daļu bija izstādījis Oslo Nacionālais mākslas, arhitektūras un dizaina muzejs.
60 gleznas no muzeja kolekcijas ir palikušas neskartas, savukārt 43 darbi, kuru vidū ir K. Kroga un A. Dolvenas gleznas, pazuduši. Vairāki audeklus, ieskaitot gleznu I Leden (1892), ir sabojājušas sprādziena rezultātā izsisto logu lauskas. Pēc muzeja pārstāvja vārdiem, gleznas tiks restaurētas, tomēr tam būs nepieciešams kāds laiks. Pēc The Art Newspaper rīcībā esošās informācijas, neskarts palicis arī E. Munka slavenais darbs Fjordi ziemā (1915), kas atradās Finanšu ministrijas ēkā.
Vairākus darbus ministrijās bija izstādījusi valsts organizācija Koro, kas nodarbojas ar mākslas popularizēšanu publiskās vietās. Šobrīd nav zināms 76 gleznu no Koro kolekcijas liktenis, pie kam tikai desmit no tām bija izstādītas telpās, kas atradās sprādziena tiešā tuvumā. Tomēr Oslo Nacionālais mākslas, arhitektūras un dizaina muzejs un Koro neizslēdz iespēju, ka izdosies atrast vēl dažas gleznas.
Jāatgādina, ka 2011. gada 22. jūlijā Norvēģijā notika divkāršs terora akts, ar kura upuriem kļuva 77 cilvēki. Vispirms Oslo centrā pie valdības ēku kompleksa tika uzspridzināts jaudīgs spridzeklis, bet pēc divām stundām policista formā tērpies cilvēks sarīkoja asiņainu slaktiņu jaunatnes nometnē Utojas salā. Abus terora aktus sarīkoja labējais ekstrēmists Anderss Bērings-Breivīks.
Pēc apcietināšanas viņš atzinās terora aktu rīkošanā, tomēr paziņoja, kas neatzīst sevi par vainīgu, dēvējot savas darbības par "nepieciešamām". Ja tiesa atzīs A. Bēringu-Breivīku par vainīgu, viņam draud maksimālais Norvēģijas likumdošanā paredzētais cietumsods – 30 gadi.