Aktīvistu kustība 2015.gadā reģistrējusi 6461 mīnu un nesprāgušu bumbu izraisītu nāves gadījumu vai ievainojumu, kas ir par 75% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Pieaugumu galvenokārt veicināja konflikti Lībijā, Sīrijā, Irākā, Jemenā un Ukrainā.
"Mīnu un nesprāgušas munīcijas lielākais jaunu upuru skaits desmitgadē un mierīgo iedzīvotāju nepārtrauktās ciešanas vēlreiz pierāda, ka šos ieročus nevajadzētu izmantot nevienam," paziņoja viens no kustības ziņojuma redaktoriem Lorens Persijs.
Vairāk nekā trešdaļa upuru ir bērni, viņš piebilda.
Starptautiskais mīnu aizlieguma līgums upuru skaitu samazinājis kopš 90.gadu beigām, taču pērn pozitīvā tendence apstājās.
Sīrija, Mjanma un Ziemeļkoreja ir vienīgās valstis, kas pielietoja mīnas pēdējos 12 mēnešos, teikts ziņojumā. Šīs trīs valstis līgumu nav parakstījušas.
Tajā pat laikā nemiernieki un ekstrēmistu grupas mīnas uzstādījušas vēl vismaz desmit valstīs - Kolumbijā, Nigērijā, Afganistānā, Pakistānā, Mjanmā, Lībijā, Sīrijā, Irākā, Jemenā un Ukrainā.
Neskatoties uz upuru skaita pieaugumu, pagājušajā gadā samazinājušies starptautiskie ziedojumi mīnu neitralizēšanai.