Visbīstamākās valstis pērn vides aktīvistiem bijušas Kolumbija un Filipīnas, kur attiecīgi noslepkavoti 64 un 43 vides aizstāvji. Šīm valstīm seko Brazīlija, Meksika, Hondurasa un Gvatemala.
Tomēr patiesais upuru skaits, visticamāk, ir lielāks, jo ne par visiem noziegumiem tiek ziņots, savā ikgadējā ziņojumā atzinusi organizācija.
Aptuveni 40% no nogalinātajiem ir iedzimto cilšu pārstāvji, divas trešdaļas slepkavību pastrādātas Latīņamerikā, un katrs desmitais upuris ir sieviete.
141 slepkavība ir saistīta ar kādu konkrētu ekonomikas nozari, un vairāk nekā trešdaļā šo gadījumu upuri protestējuši pret raktuvēm. Turklāt lielākā daļa šo raktuvju bijusi nelegāla.
34 slepkavības bijušas saistītas ar lauksaimniecību, kas īpaši raksturīgi Filipīnām.
"Agrobiznes, nafta, gāze un raktuves pastāvīgi bijuši lielākie mudinājumi uzbrukumiem zemes un vides aizstāvjiem," norādījis Global Witness pārstāvis, piebilstot, ka šīs nozares nes arī vislielāko atbildību par globālo sasilšanu.