Pastāv 20% iespējamība, ka šāda vidējā temperatūra tiks reģistrēta vismaz vienā gadā laikā starp 2020. un 2024.gadu, bet pastāv 70% iespējamība, ka vienu vai vairākus mēnešus nākamajos piecos gados temperatūra būs par vismaz 1,5 grādiem augstāka nekā pirms rūpnieciskās revolūcijas (1850.-1900.gads).
Eksperti īpaši drūmas prognozes izteikuši par Arktikas reģionu, kur temperatūras kāpums šogad varētu būt divreiz augstāks nekā vidēji pasaulē.
Turklāt globālā vidējā temperatūra katrā no nākamajiem pieciem gadiem, visticamāk, par grādu pārsniegs līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas. Laika posms no 2015. līdz 2019.gadam jau bijis karstākais, kāds līdz šim reģistrēts.
ANO Parīzes klimata vienošanās prasa valstīm samazināt globālo sasilšanu krietni zem diviem grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar periodu pirms rūpnieciskās revolūcijas.
Lai to paveiktu un sasniegtu vienošanās vēl ambiciozāko mērķi - ierobežot temperatūru kāpumu līdz 1,5 grādiem - cilvēku izraisītajai siltumnīcas efekta gāzu emisijai jāsamazinās par 7,6% katru gadu līdz 2030.gadam, uzskata ANO.
Paredzams, ka Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomikas krīzes dēļ oglekļa emisija šogad ievērojami samazināsies, taču pastāv bažas, ka tā atkal piedzīvos kāpumu, tiklīdz tiks atrasta vakcīna pret jauno koronavīrusu.
Kā reiz nāca ūdens, tā nāks uguns.
opītis
ļuļa