Pētnieki arī konstatējuši, ka Baltijas valstu vidū vismilitarizētākā ir Igaunija, kas sarakstā ieņem augsto 35.vietu - uzreiz aiz Irānas. Lietuva ierindojusies 60.vietā - aiz Gruzijas, kas vēl 2008.gadā separātisko provinču dēļ karoja ar Krieviju.
Pati Krievija atrodas saraksta augšgalā ceturtajā vietā aiz Izraēlas, Singapūras un Sīrijas. Laikraksts Novije Izvestija Krievijas atrašanos tik augstā vietā dēvē par "nepatīkamu pārsteigumu", tomēr norāda, ka par to īpaši saskumt nevajadzētu. Metodoloģija, kuru izmanto pētījuma autori, ir visai aizdomīga, norāda laikraksts.
Viens no galvenajiem kritērijiem, veidojot sarakstu, ir militāro izdevumu attiecība pret iekšzemes kopproduktu. Tāpēc ir iznācis tā, ka ASV, kas militāro izdevumu summas ziņā apsteidz visas pasaules valstis, ierindojusies tikai 30.vietā. "Salīdzinājumā ar ASV Krievijā joprojām ir augsts militarizācijas līmenis, pat neskatoties uz to, ka ASV tīri militārais budžets, kas summas ziņā ir krietni augstāks - tie ir 689 miljardi dolāru (369 miljardi latu) -, pasaulē joprojām ieņem pirmo vietu," norāda Bonnas institūta pētnieki. Līdzīgi ir ar Ķīnu, kas ierindojusies indeksa 82.vietā, kaut arī tā ar savu 129 miljardu dolāru militāro budžetu atpaliek tikai no ASV.
Izraēla par vismilitarizētāko valsti pasaulē atzīta jau piekto gadu pēc kārtas. 22 gadu laikā Izraēla par pirmās vietas godu citām valstīm ļāvusi priecāties tikai piecus gadus. 1991.gadā - pirmajā indeksa noteikšanas gadā - līdere bija Kipra, 1992.gadā - Bulgārija, bet no 2004. līdz 2006.gadam - Eritreja.
Vismazāk militarizētās pasaules valstis ir Madagaskara, Jamaika, Gana un Maurīcija. Tiesa gan, vairākas sarakstu noslēdzošās valstis pārņēmušas nekārtības un nemieri. Tāpēc pētījuma autori ir spiesti konstatēt, ka zems militarizācijas līmenis nebūt nav iedzīvotāju drošības garantija. Bieži vien tā ir liecība, ka drošības struktūras ir tik vājas, ka nespēj veikt savus pienākumus, norāda autori.