Slikto laikapstākļu dēļ šosezon to dienu skaits, kurās alpīnistiem tika dota atļauja mēģināt sasniegt virsotni, tika pamatīgi ierobežots. Rezultātā salīdzinoši nedaudzajās dienās, kurās bija kāpšanai piemēroti laikapstākļi, alpīnisma maršruts līdz virsotnei bija pārblīvēts ar komandām, kuras nevēlējās sezonu noslēgt, tā arī neiekarojušas Everestu.
Pēdējais ieraksts no britu alpīnista Fišera sociālajā vietnē Instagram publicēts 13. maijā, kur viņš stāsta par novēroto: "Tā kā līdz virsotnei ir tikai viens maršruts, veidojas potenciāli nāvējošas rindas. Ceru, ka mans lēmums nogaidīt un virsotni censties sasniegt 25. maijā nozīmēs, ka alpīnistu jau būs mazāk. Protams, ja vien arī visi citi nav izvēlējušies nogaidīšanas stratēģiju."
Iespaidīgākās rindas pie virsotnes izveidojās sākot no 20. maija.
Tiek ziņots, ka Fišers gājis bojā, atgriežoties no 8848 metrus augstās virsotnes. Viņš nav ticis zemāk par 8600 metriem un, visticamāk, gājis bojā no tā dēvētās "augstuma slimības" jeb "kalnu slimības" - samazinātas skābekļa koncentrācijas gaisā radītajām sekām, kas var ietvert bezspēku, reiboņus, galvassāpes un vemšanu.
Alpīnisma eksperts Adrians Balingers raidorganizācijai CNN komentē, ka parasti kā oficiālais nāves cēlonis šajos gadījumos tiek norādīts "letāls pārgurums", bet faktiski cēlonis ir līdzi paņemto skābekļa resursu izbeigšanās. Eksperts norāda, ka nāves gadījumu skaits būtu krietni mazāks, ja alpīnisti kritiskāk izvērtētu savas spējas un prasmes.
Šosezon Everests prasījis jau 9 dzīvības, lielākā daļa aizvadīto 10 dienu laikā. Bojāgājušo vidū ir gan Nepālas šerpa, gan trīs alpīnisti no Indijas, viens no ASV un viens no Īrijas.
ļuļa
čeksis
S