Plūdi izpostījuši vairāk māju un uzņēmumu nekā pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados piedzīvotie cikloni un aizpērnie savvaļas ugunsgrēki, kuri prasīja 173 cilvēku dzīvību.
"Šīs katastrofas ietekme uz mūsu budžetu vēl tiks aplēsta, taču nav šaubu, ka kopējās izmaksas būs ļoti ievērojamas," norāda ministrs. "Plūdi nenoliedzami kļūs par vienu no dārgākajām dabas katastrofām mūsu vēsturē."
Ar akmeņoglēm bagātajā Kvīnslendas štatā vien plūdi skāra platību, kas pārsniedz Francijas un Vācijas kopējo teritoriju, kam savukārt būs "milzīga ietekme" uz tautsaimniecību, īpaši akmeņogļu eksportu, brīdina ministrs.
"Kvīnslendā tiek saražoti aptuveni 80% no kopējā tērauda rūpniecībai domāto akmeņogļu daudzuma Austrālijā," skaidro Svons. "Tērauda rūpniecībai domātās akmeņogles veido desmit procentus no Austrālijas eksporta, un šī resursa eksports savukārt veido aptuveni divus procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP)."
Tāpat stihija smagi skārusi lauksaimniecības un tūrisma nozares, bet Austrālijas trešajā lielākajā pilsētā Brisbenā plūdu dēļ ietekmēta mazumtirdzniecība un rūpniecība.
Kopumā stihija skārusi 3,1 miljonu cilvēku, un ārkārtas palīdzībā līdz šim izdoti jau 227 miljoni Austrālijas dolāru (117, 81 miljons latu), taču vēl ir daudz darāmā, lai atjaunotu ceļus, dzelzceļus un tiltus.
"Milzīgais uzdevums prasīs lielus līdzekļus no mūsu budžeta, un mēs izskatīsim visas iespējas, arī pagaidu nodokļa noteikšanu," norada amatpersona. "Mēs esam apņēmības pilni darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai šajā grūtajā brīdī atbalstītu Kvīnslendas iedzīvotājus, taču tajā pašā laikā mums ir jādomā par tautsaimniecību."
