Tādējādi Portugāle kļūst par otru eirozonas dalībvalsti aiz Īrijas, kas pārtrauc dalību Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) palīdzības programmā.
Portugāle jau pagājušajā nedēļā paziņoja, ka noslēgs dalību starptautiskajā valsts glābšanas programmā, nelūdzot piesardzības kredītlīniju no starptautiskajiem aizdevējiem.
Pirms trīs gadiem, saskaroties ar parādsaistību krīzi, kuras jau bija novedušas Īriju un Grieķiju līdz nepieciešamībai lūgt starptautisku finansiālu palīdzību, Portugāle pēkšņi vairs nespēja atļauties aizņemties līdzekļus finanšu tirgos, kur valsts aizņemšanās izmaksas piedzīvoja strauju kāpumu.
Tādējādi Portugāle 2011.gadā no starptautiskajiem kreditoriem saņēma 78 miljardu eiro aizdevumu apmaiņā pret bargiem taupības pasākumiem, kas cita starpā paredzēja valsts sektorā strādājošo algu un pensiju samazināšanu, kā arī nodokļu paaugstināšanu.
Taču Portugāles dalības pārtraukšana starptautiskajā glābšanas programmā nav spējusi būtiski uzlabot iedzīvotāju optimismu, gandrīz katram piektajam portugālim dzīvojot zem nabadzības līmeņa un mēnesī saņemot mazāk par 409 eiro.
Lai arī bezdarbs valstī ir samazinājies, tas joprojām veido 15,1%, bet jauniešu vidū tas sasniedz 37,5%.
Turklāt, neskatoties uz lēno ekonomikas atlabšanu, uzņēmumi joprojām likvidē darba vietas. Tikmēr bezdarba kritumu patiesībā izraisa fakts, ka iedzīvotāji pamet valsti apjomā, kāds bija novērojams 20.gadsimta 60.gados. Laika periodā no 2011.gada līdz 2013.gadam Portugāli pametuši aptuveni 300 000 cilvēki jeb 6% no darbaspēka.