Melnā tērpušies demonstranti, no kuriem vairums ir jaunieši un studenti, plkst. 8 pēc vietējā laika bloķējuši ielas ap parlamentu.
Vairāk nekā 1000 uzņēmumu sociālajos medijos paziņojuši, ka trešdien nestrādās, lai ļautu saviem darbiniekiem protestēt darba dienā.
Honkongas arodbiedrību konfederācija paziņoja, ka mudina savus biedrus ņemt slimības atvaļinājumu, bet sociālie darbinieki un skolotāju arodbiedrība plāno organizēt streiku.
Honkongas sabiedriskā transporta uzņēmums savukārt paziņoja, ka autobusi šodien pārvietosies lēnām, lai paustu atbalstu protestētājiem un neapdraudētu drošību cilvēku pārpildītajās ielās.
Honkongas Likumdošanas padomes prezidents paziņoja, ka trešdienas rītā paredzētā sēde likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā pārcelta uz vēlāku datumu, taču sīkāku informāciju neatklāja.
Trešdien īsi pēc plkst. 15 pēc vietējā laika (plkst. 10 pēc Latvijas laika), ko protestētāji bija izvirzījuši kā gala termiņu valdībai atteikties no likumprojekta, izcēlušās sadursmes starp policiju un protestētājiem.
Protestētāji mēģinājuši ielauzties parlamentā, bet policisti pret demonstrantiem likuši lietā asaru gāzi un piparu gāzi, kā arī pielietojuši stekus.
Protestētāji izmantojuši lietussargus, lai aizsargātos no policistiem, kā arī apmētājuši likumsargus ar dažādiem priekšmetiem.
Svētdien Honkongā protestā ielās izgāja vairāk nekā miljons cilvēku, kad bija vērienīgākā protesta akcija kopš 1997. gada, kad agrākā Lielbritānijas kolonija tika iekļauta Ķīnas sastāvā ar plašām autonomijas tiesībām.
Likums ļautu izdot personas valstīm, ar kurām Honkongai nav līgumu par izdošanu, tostarp Ķīnai.
Likuma pretinieki ir skeptiski noskaņoti pret valdības solījumiem, ka tas netiks attiecināts uz lietām, kas saistītas ar politiskā viedokļa paušanu, reliģiju, nacionalitāti vai etnisko piederību. Viņi pauž bažas, ka Ķīna izmantos tādas apsūdzības kā izvairīšanās no nodokļiem un citiem finanšu noziegumiem, lai vērstos pret Pekinas kritiķiem Honkongā.
Honkongas valdība gan centusies mīkstināt iecerēto likumprojektu, attiecinot izdošanu tikai uz tādiem likumpārkāpumiem, par kuriem draud vismaz septiņu gadu cietumsods, un norādot, ka katrs gadījums būs jāizskata atsevišķi.
Pēdējo nedēļu laikā satraukumu par iecerēto likumprojektu pauduši gan Honkongas juristi, gan Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda, Lielbritānija un Eiropas valstu valdības.
Honkongai kā bijušajai Lielbritānijas kolonijai, kas kopš 1997.gada iekļauta Ķīnas sastāvā, tomēr ir autonomas teritorijas statuss, atšķirīga tieslietu sistēma un tās pilsoņi bauda plašākas tiesības nekā kontinentālajā Ķīnā.