Atbilstoši provizoriskajiem rezultātiem, kas iegūti pēc 50,59% biļetenu apstrādāšanas, par Džiojevu nobalsojuši 51,37% vēlētāju, bet viņas konkurentu - Kremļa un līdzšinējā separātistu reģiona prezidenta Eduarda Kokoiti atbalstīto ārkārtas situāciju ministru Anatoliju Bibilovu - nodoti 46,21% balsu, apliecināja komisijas priekšsēdētāja Bella Plijeva.
Džiojeva aicinājusi savu sāncensi atzīt sakāvi vēlēšanās. "Es aicinu Anatoliju Iļjiču Bibilovu atzīt savu sakāvi. Uzvarējis ir cienīgākais," negaidot oficiālo rezultātu pasludināšanu, pirmdien Centrālās vēlēšanu komisijas preses centrā sacīja Džiojeva.
Viņas uzticības persona Anatolijs Barankevičs žurnālistiem sacīja, ka atbilstoši 100% visu iecirkņu protokoliem Džiojeva apsteidz Bibilovu par 5350 balsīm.
"Uz visiem protokoliem ir Bibilova priekšvēlēšanu štāba pārstāvju un vēlēšanu komisiju priekšsēdētāju paraksti, tie ir apstiprināti ar zīmogiem, šos skaitļus noraidīt ir neiespējami," sacīja Barankevičs.
Atbilstoši balsotāju aptauju rezultātiem vēlēšanu otrajā kārtā tomēr uzvarējis ir Bibilovs, saņemot 53,2% balsu. Par Džiojevu nobalsojuši 46,8% vēlētāju, liecina Sociālā mārketinga institūta un Augstākās ekonomikas skolas veiktās balsotāju aptaujas dati.
Pirmajā vēlēšanu kārtā, kas notika 13.novembrī, neviens no kandidātiem neieguva vismaz 50% balsu.
Tas, ka Bibilovs jau pirmajā kārtā neizvirzījās pārliecinošā vadībā, tika uztverts kā pārsteigums, jo viņam viennozīmīgu atbalstu bija izteicis Kremlis, kā arī līdzšinējais Dienvidosetijas prezidents Kokoiti.
Bibilovs, kurš pārstāv valdošo partiju "Vienotība", paziņojis, ka gadījumā, ja vēlēšanās uzvarēs, darīs visu iespējamo, lai šī separātiskā Gruzijas province apvienotos ar Krieviju.
Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins augustā atzina, ka viņam nebūtu iebildumu, ja Dienvidosetija apvienotos ar Krieviju, vienlaikus gan uzsverot, ka "nākotne atkarīga no osetīnu tautas". Nepārprotamā nolūkā stiprināt Bibilova pozīcijas pagājušajā nedēļā ar viņu tikās Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs.
Turpretī Džiojeva, kas vēlēšanās bija vienīgā sieviešu kārtas pretendente, tiek vairāk uzskatīta par opozīcijas politiķi, kurai tuvāka ir Dienvidosetijas neatkarības ideja.
Tomēr priekšvēlēšanu kampaņas galvenais jautājums bija tālāka integrācija ar Krieviju, un vienīgā faktiskā atšķirība starp kandidātiem ir plānotās integrācijas pakāpe. "Mums nav citas alternatīvas kā ciešākas saites ar Krieviju. Mums nav cita ceļa," pirms vēlēšanām uzsvēra Kokoiti. "Tas ir kaut kas svēts."
Gruzija zaudēja kontroli pār Dienvidosetiju pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā. 2008.gadā Tbilisi neveiksmīgais mēģinājums to atgūt noveda pie neilga kara ar Krieviju.
Pēc 2008.gada augustā notikušā iebrukuma Gruzijā Krievija Dienvidosetiju atzina par neatkarīgu valsti, taču Maskavas piemēram līdz šim sekojušas tikai tikai Nikaragva, Venecuēla un divas Klusā okeāna pundurvalstis - Nauru un Tuvalu.
Gan ASV, gan Eiropas Savienība (ES) atteikušās atzīt vēlēšanu pirmās kārtas rezultātus, paziņojot, ka balsošana bijusi neleģitīma.