D. Ramsfelds, kurš bija viens no galvenajiem ASV 2003. gada iebrukuma Irākā vadītājiem, pirmo reizi pēc amata atstāšanas publiski pauž savu nostāju un atmiņas par tā laika notikumiem. Tās apkopotas viņa vairāk nekā 800 lapaspušu biezajos izdevniecībā Penguin iznākušajos memuāros Zināmais un nezināmais, kas veikalu plauktos nonāks nākamajā nedēļā.
Bijušais ministrs, kurš vairāk nekā jebkurš cits prezidenta Džordža V. Buša administrācijas darbinieks ticis kritizēts par bramanību un pašapzinību, tomēr atzīst, ka ir pieļāvis arī dažas kļūdas, raksta The Washington Post. Viņš norādījis, ka būtu vajadzējis pievaldīt mēli daudzos tajā laikā paustajos izteikumos, par kuriem saņēmis skarbu kritiku.
Tomēr lielākā kļūda esot tā, ka viņš neesot uzstājis, lai Dž. V. Bušs pieņem viņa atkāpšanos 2004. gadā, kad tika publiskots skandāls par amerikāņu nežēlīgo apiešanos ar kara gūstekņiem Abū Graibas cietumā. «Lūkojoties pagātnē, redzu, ka administrācija pret kara laikā ieslodzītajiem varēja izturēties citādi,» uzsvēris D. Ramsfelds, kurš amatu pameta 2006. gadā pēc prezidenta Dž. V. Buša aicinājuma, kad plānotais zibenskarš bija pārvērties garā, asiņainā un mokošā cīņu virknē.
Bijušais aizsardzības ministrs cenšas sniegt izskaidrojumu kara neveiksmju cēloņiem. Viņš kritizē prezidentu Dž. V. Bušu par neadekvātu lēmumu pieņemšanas procesu un politikas atstāšanu pašplūsmā, kas iebrukuma bēdīgo iznākumu padarījusi neizbēgamu, norādījis Reuters. Prezidents neesot spējis atrisināt arvien pieaugošās nesaskaņas starp kara gaitas lēmējiem. «Uz stūres atradās pārāk daudz roku - tas, manuprāt, uzreiz nozīmē, ka mašīna iestūrēs grāvī,» rakstīts D. Ramsfelda grāmatā.
Tā kā sabiedrība un arī bruņoto spēku pārstāvji D. Ramsfeldam pārmetuši, ka ASV karavīru rindas bijušas krietni par mazām, lai pēc bijušā Irākas diktatora Sadama Huseina gāšanas nodrošinātu kārtību valstī, savos memuāros viņš atspēko arī šos apvainojumus. Viņš kategoriski noliedz, ka jebkad būtu saņēmis militārpersonu lūgumu papildināt karaspēka rindas, lai gan norāda, ka karavīru skaita palielināšana, iespējams, būtu novērsusi nāvējošās sadursmes Irākā jau pēc ASV iebrukuma, raksta The New York Times.
Tomēr, par spīti kara iznākumam, D. Ramsfelds nebeidz uzsvērt, ka tas bijis tā vērts. Viņš norādījis, ka Tuvie Austrumi pēc S. Huseina valdīšanas beigām kļuvuši par daudz labāku vietu, jo pretējā gadījumā tie tagad būtu neskaitāmas reizes bīstamāki.