Rasmusens: Drošības situācija Eiropā mainījusies dramatiski

Nešaubieties - NATO aizstāvēs katru alianses daļu, neviens no sabiedrotajiem netiks pamests viens," viņš paziņojis pēc tikšanās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti.Jau ziņots, ka Rasmusens ieradies Viļņā, lai piedalītos alianses Parlamentārās Asamblejas pavasara sesijā. Vizītes laikā viņam pasniegts augsts Lietuvas valsts apbalvojums - Vītauta Dižā ordeņa Lielais krusts.NATO vadītājs pateicies Lietuvai par ieguldījumu Afganistānā un citās misijās, devumu alianses izlūkdarbībā un nozīmīgo lomu enerģētiskās neatkarības jautājumā.Vienlaikus viņš aicinājis visas alianses dalībvalstis parūpēties par saviem aizsardzības budžetiem. "Katra lidmašīna, katrs kuģis, katras mācības liecina, ka NATO nopietni raugās uz mūsu sabiedroto aizstāvēšanu. (..) Katrs sabiedrotais piedalās pa savam. Viens par visiem - visi par vienu. 28 par 28 - tā ir patiesa solidaritāte. Pašlaik mēs apspriežam ilgtermiņa programmas kolektīvās aizsardzības stiprināšanai. (..) Šobrīd vairāk nekā jebkad mēs redzam, kādēļ aizsardzība ir tik svarīga un kādēļ ikvienam sabiedrotajam jāpilda sava loma. Apsveicu Lietuvu ar politisku lēmumu tuvākajos gados pakāpeniski palielināt aizsardzības finansējumu. Zinu, ka tas nav viegli, bet tas ir vitāli svarīgi," viņš sacījis.Vērtējot pretrunīgo Francijas līgumu ar Krieviju par divu modernu helikopteru bāzes kuģu Mistral piegādi, Rasmusens norādījis, ka tas ir nacionāla līmeņa jautājums, par ko lemj pati Francija."Ciktāl tas skar NATO, mēs šobrīd pārskatām savas turpmākās attiecības ar Krieviju. Kā zināt, jau esam apturējuši visu praktisko sadarbību ar Krieviju. NATO ārlietu ministri mūsu attiecības ar Krieviju apspriedīs jūnija beigās," viņš sacījis.Alianses ģenerālsekretārs tomēr atzinis, ka nav apmierināts ar Mistral līguma turpināšanu. "Gribētos cerēt, ka visas dalībvalstis savus lēmumus pieņems, paturot prātā šo plašāko kontekstu," viņš izteicies.Lietuvas prezidente par šo jautājumu runājusi asāk, neslēpjot vilšanos par Francijas rīcību. Viņa uzsvērusi, ka Lietuvai, tāpat kā citām pierobežas valstīm, šai jautājumā ir ļoti stingra nostāja, īpaši tad, ja nāksies runāt par trešo sankciju paketi pret Krieviju, - tas nozīmēs gluži citu signālu Francijai."Šādā paketē neapšaubāmi visupirms būs militārās sadarbības apturēšana, tostarp bruņojuma pārdošanas jautājumi. (..) Mēs visi ceram, ka katra valsts spēs pareizi novērtēt savas darbības gan no politiskā, gan ekonomiskā, gan drošības viedokļa," uzsvērusi Grībauskaite.Jautāts, vai Lietuvā var tikt izvietoti pastāvīgi NATO valstu sauszemes spēki, Rasmusens atbildējis, ka par to runāt ir pāragri, vienlaikus uzvērdams, ka pašlaik tiek spriests par turpmākajiem soļiem kolektīvās aizsardzības stiprināšanai.Ģenerālsekretārs arī norādījis, ka NATO pastiprinās darbu ar Ukrainu. "Runājot par militārā aprīkojuma piegādi, jāuzsver, ka aliansei tāda aprīkojuma nav - tas pieder atsevišķām dalībvalstīm. Citiem vārdiem sakot, ja tiek runāts par aprīkojuma piegādi, tie ir divpusēji līgumi starp Ukrainu un atsevišķām dalībvalstīm," viņš skaidrojis, piebilstot, ka pašu aliansi ar Ukrainu saista partnerība un šobrīd NATO apspriež, ko vēl varētu darīt no savas puses. Ukraina jau iesniegusi savu variantu sarakstu, kas ietver iespējamo NATO palīdzību aizsardzības nozares pārkārtošanā un bruņoto spēku modernizēšanā. "Nākotnē redzēsiet spēcīgāku NATO un Ukrainas sadarbību, ieskaitot militāro," solījis Rasmusens.Grībauskaite NATO ģenerālsekretāram pateikusies par ieguldījumu Lietuvas ģeopolitiskajā attīstībā."Mēs viņam personiski esam parādā par viņa ieguldījumu, kas bijis veltīts Lietuvai un Baltijas valstīm. Šis cilvēks bija Dānijas premjers, kad Lietuva sāka sarunas par dalību NATO. Šis ir cilvēks, (..) kurš parūpējās, lai Baltijas valstīm būtu aizsardzības plāni. Šis ir cilvēks, kurš tagad gādā par mūsu drošību un palīdz Baltijas valstīm justies drošāk," viņa uzsvērusi.