Prognozes, kas iegūtas, apkopojot daļēji saskaitītās balsis un nobalsojušo aptaujas, liecina, ka pret priekšlikumu nobalsojuši 78% referenduma dalībnieku.
Šveices valdība un gandrīz visas politiskās partijas bija aicinājušas vēlētājus noraidīt šo priekšlikumu, un sabiedriskās domas aptaujas liecināja, ka vairākums vēlētāju arī gatavojās darīt.
Tomēr iniciatīvas atbalstītāji aktīvi aizstāvēja savu ideju un, lai to popularizētu, savāca pietiekami daudz naudas, lai vienam nejauši izraudzītam vēlētājam gadu nodrošinātu šādus ienākumus.
Izraudzītā persona ir kāda zinātniece no Cīrihes, kas turpmāko gadu katru mēnesi bez kādiem nosacījumiem saņems 2500 Šveices franku (2300 eiro).
Sieviete paziņojusi, ka, pateicoties šiem maksājumiem, varēs atsākt studijas.
"Ir milzīgs atvieglojums zināt, ka varu studēt un par maniem ienākumiem parūpēsies," viņa piebilda.
Iniciatīvas atbalstītāji vēlas, lai visiem Šveices pilsoņiem, kā arī ārvalstu pilsoņiem, kas likumīgi dzīvo Šveicē, vismaz piecus gadus būtu vienlīdzīgs atbalsts.
Kritiķi savukārt nodēvējuši to par marksistu sapni, brīdinot, ka iniciatīvas realizēšanas izmaksas būtu milzīgas un cilvēki masveidā pamestu darbavietas.
"Ja cilvēkiem tiek maksāts par nekā nedarīšanu, viņi arī neko nedarīs," ziņu aģentūrai AFP norādīja franču ekonomists Šarls Viplošs.
Priekšlikuma iesniedzēji tam nepiekrīt, apgalvojot, ka cilvēki dabiski vēlas būt produktīvi un pamata ienākumi vienkārši sniegs viņiem lielāku elastību izvēlēties darbu, kas tiem liekas visvērtīgākais.
"Gadsimtiem ilgi tā uzskatīta par utopiju, bet šodien tas ne tikai kļuvis iespējams, bet ir nepieciešams," norādīja viens no vadošajiem idejas aizstāvjiem Ralfs Kundigs.
Referendumā svētdien tika lemts tikai par pašas idejas principu. Ja tas tiktu atbalstīts, iniciatīvas izmaksas un maksājumu apjoms tiktu noteikts vēlāk.
Diskusijās līdz šim runāts par 2500 frankiem mēnesī pieaugušajiem un 625 frankiem (565 eiro) mēnesī bērniem.
Tas varētu šķist daudz, bet Šveicē ar to tik tikko pietiek, lai izdzīvotu.
Pamata ienākumus saņemtu arī strādājošie šveicieši, bet to algas tiktu attiecīgi samazinātas par šo summu, kas, kā uzskata idejas autori, palīdzētu mazināt nevienlīdzību.
Varas iestādes aplēsušas, ka priekšlikuma īstenošanai gadā būtu nepieciešami papildu 25 miljardi franku (23 miljardi eiro), kas nozīmētu, ka ievērojami jāsamazina izdevumi vai jāpalielina nodokļi.
Iniciatīvas atbalstītāji savukārt uzskata, ka šādi maksājumi aizstātu daudzas citas sociālās palīdzības programmas un iniciatīvu varētu finansēt, nedaudz palielinot tirdzniecības nodokli vai uzliekot nelielu nodevu elektroniskajām transakcijām.
papildināta visa ziņa