Rumānijas uzņēmumi nenoliedz, ka ir eksportējuši zirga gaļu, tomēr lopkautuvju īpašnieki noraida izskanējušās apsūdzības, ka būtu krāpušies, norādot, ka tā ir liellopa gaļa.
Pēdējos gados Rumānija ir izvirzījusies par vienu no galvenajām zirga gaļas eksportētājām ES, jo politisku lēmumu un ekonomiskās krīzes dēļ aizvien vairāk zirgu savu mūžu beidz lopkautuvēs.
Nevar atļauties zirgu
Gandrīz 22 miljonu iedzīvotāju lielā Rumānija ir otra nabadzīgākā ES dalībvalsts, kurā aptuveni 30% darbspējīgo cilvēku ir nodarbināti lauksaimniecībā. Lai apstrādātu sev piederošo zemi, vairākums no viņiem joprojām izmanto zirgus, jo nevar atļauties iegādāties traktoru. Tā kā viņiem nav arī automašīnu, tad zirgi tiek izmantoti kā transportlīdzeklis.
Savulaik zirgu vilktus ratus varēja manīt arī galvaspilsētas Bukarestes ielās, tomēr 2007. gadā Rumānijas parlaments pieņēma likumu, kas aizliedz ar zirgu ratiem pārvietoties pilsētās. Pēc aizlieguma stāšanās spēkā tūkstošiem zirgu kļuva par nevajadzīgu nastu saviem īpašniekiem, tādēļ viņi rikšotājus palaida brīvā vaļā. Lai risinātu klejojošo zirgu problēmu, varas iestādes novārgušos lopiņus notvēra un nodeva lopkautuvēm, raksta Forbes.
Laukos dzīvojošie rumāņi sev piederošos zirgus nodzen tā, ka tie vairs nav derīgi ne darbā, ne kā pārvietošanās līdzeklis. Bet pēc tam zirgu turēt vienkārši kā mājdzīvnieku nav finansiāli izdevīgi. Lai pabarotu vienu zirgu, katru mēnesi nepieciešams iztērēt no 100 līdz 150 eiro (70 līdz 105 lati), kas ir aptuveni 40% no valstī vidējās mēnešalgas - 350 eiro (245 lati). Vairākumam rumāņu zemnieku ikmēneša ienākumi ir stipri zem vidējiem ienākumiem valstī.
Tādēļ daudzi laucinieki izvēlas savus kumeļus pārdot lopkautuvēm, kuras par zirgu maksā vidēji 140 eiro (98 lati). Viena no Rumānijā lielākajām un modernākajām lopkautuvēm DolyCom katru mēnesi iepērk vidēji 400 zirgu, vēsta britu laikraksts The Daily Telegraph.
Pagājušajā gadā 35 valstī sertificētajās lopkautuvēs iegūts 6300 tonnu zirga, mūļa un ēzeļa gaļas, no kurām 97% tikuši eksportēti uz Bulgāriju, Franciju, Nīderlandi, Itāliju, Poliju, Vāciju, Beļģiju un Grieķiju. No pārējām ES dalībvalstīm vairāk par Rumāniju 2012. gadā zirga gaļu eksportējušas Beļģija (vairāk nekā 17 300 tonnu) un Polija (9600 tonnu), liecina Eurostat dati.
Zirgu mafija
Īpaši šokējošs atklājums, ka lielveikalos nopērkamo saldēto pārtikas produktu sastāvā atklāta zirga gaļa, bija britu sabiedrībai, kas kopš seniem laikiem zirgu uzskata par augstdzimušu dzīvnieku.
Kad parādījās informācija, ka zirga gaļa nākusi no Rumānijas, Lielbritānijas bulvārprese izmantoja iespēju, lai nāktu klajā ar šokējošiem paziņojumiem. Piemēram, Daily Mirror rakstīja, ka kāds rumāņu noziedzīgais grupējums, saukts par zirgu mafiju, no nabadzīgiem zemniekiem iepircis zirgus, par tiem maksājot no 50 līdz 100 Rumānijas leju (8 līdz 16 latu), pēc tam tos pārdevis miesniekiem pat par 27 reizēm lielāku summu.
Avoti Rumānijas pārtikas un veterinārajā dienestā izdevumam sacījuši, ka bandīti maksā kukuļus, lai iegūtu dokumentus, kas apstiprina gaļas kvalitāti. Lopkautuvju īpašnieki krietni lētāko zirga gaļu piemaisot klāt liellopam vai vienkārši nomarķējot kā liellopu.
Savukārt Lielbritānijā populārākais tabloīds The Sun pagājušajā nedēļā rakstīja, ka vairākums zirgu Rumānijā ir inficēti ar nāvējošu slimību, kas ir kā AIDS cilvēkiem.
Šādi šausmu stāsti sarūgtina Rumānijas lielāko gaļas apstrādes uzņēmumu īpašniekus, kuri ir ieguldījuši lielus līdzekļus, arī ES fondu naudu, lai izveidotu ES standartiem atbilstošas lopkautuves. Viņi apgalvo, ka katrs dzīvnieks tiek nopietni pārbaudīts pirms un pēc nokaušanas. «Mēs skaidrosim un skaidrosim, līdz visi sapratīs, ka mēs neesam vainojami [zirga gaļas skandālā],» apņēmības pilns ir DolyCom īpašnieks Julians Kazakuts.