Straujās pārmaiņas Arktiku padarījušas pieejamāku un līdz ar to - iekārojamāku, jo zinātnieki lēš, ka reģiona dzīlēs guļ 13% no pasaules neatklātajām naftas un 30% no neskartajām dabasgāzes rezervēm. Jau ap 2030. gadu Arktikas ūdeņos varētu tikt atvērti pirmie regulārie kuģošanas ceļi, kas pavērtu iespējas tūrismam, kravu pārvadājumiem un zvejniecībai.
Iespējamie milzīgie ekonomiskie ieguvumi likuši sarosīties ne tikai valstīm, kurām ir reālas teritoriālas pretenzijas Arktikā, bet arī pēc resursiem izsalkušajai un globālo ietekmi palielinošajai Ķīnai. Nesenajā Eiropas vizītē Ķīnas premjers Veņs Dzjabao ieguva Īslandes un Zviedrijas atbalstu Pekinas vēlmei iegūt tā sauktās Arktikas padomes pastāvīgā novērotāja statusu.
Krievija - visaktīvākā
Arktikas padomē ietilpst astoņas valstis: ASV, Kanāda, Dānija, Īslande, Norvēģija, Zviedrija, Somija un Krievija. Organizācija tika izveidota, lai dalībvalstis diplomātiskā ceļā risinātu domstarpības par Arktikas ilgtspējīgu apguvi un vides aizsardzību reģionā. Tomēr pēdējos gados novērotās militārās aktivitātes Arktikā liek uzskatīt, ka valstis, lai aizstāvētu savas prasības, ir gatavas žvadzināt ieročus.
Martā Norvēģijas ziemeļos notika vienas no visu laiku lielākajām militārajām mācībām Arktikā. Tajās piedalījās vairāk nekā 16 tūkstošu karavīru no 15 valstīm. Februārī apjomīgus kopīgus manevrus veica ASV, Kanāda un Dānija, vēsta AP.
Līdz šim visagresīvāk savas pretenzijas uz arktiskajām teritorijām izteikusi Krievija. Krievu zinātnieku ekspedīcija 2007. gadā Ziemeļu Ledus okeāna dzelmē iesprauda valsts karogu, savukārt valsts līderis Vladimirs Putins 2010. gadā, viesojoties arktiskajās teritorijās, kādam leduslācim uzlika raidītāju, tādējādi simboliski parādot, kurš ir Arktikas saimnieks.
Pērn Maskava paziņoja par plāniem izveidot arktisko karaspēku, kurā tikšot mobilizēti 200 tūkstošu kareivju. Aprīlī Krievijas laikraksts Izvestija, atsaucoties uz avotiem Federālajā drošības dienestā, informēja, ka Krievijai piederošajās arktiskajās teritorijās tiks izvietoti 20 robežapsardzes punkti.
Ķīna meklē iespējas
Ledus kušanas dēļ Arktikā varētu izveidoties jauns ūdensceļš, pa kuru no Eiropas līdz Ķīnai varētu nokļūt par 10-15 dienām ātrāk nekā pa ierasto ceļu caur Suecas kanālu, jo ziemeļu kuģošanas ceļš ir par 6400 kilometriem īsāks.
Tas licis sarosīties Ķīnai, kas ir pasaulē lielākā energoresursu patērētāja. Pekina ir ļoti ieinteresēta iegūt piekļuvi Arktikas dārgumiem, tāpēc aktīvi meklē veidus, kā pie tiem nokļūt.
Pirms dažām nedēļām viesojoties Īslandē, Ķīnas valdības vadītājs Veņs Dzjabao ar īslandiešu kolēģi Johannu Sigurdardotiru parakstīja vienošanos par sadarbību naftas un gāzes iegulu apgūšanā. «Šis līgums pavērs iespējas plašākai pētnieciskai sadarbībai starp īslandiešu un ķīniešu zinātniekiem šajā reģionā,» pēc dokumenta parakstīšanas vēstīja Īslandes valdības pārstāvji. Ķīnas Ārlietu ministrija paziņoja, ka, sadarbojoties ar Īslandi, Pekina vēlas «sniegt ieguldījumu, lai nodrošinātu mieru, stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību Arktikas reģionā», raksta aģentūra AFP.
Pērn milzīgu Īslandes sabiedrības uzmanību ieguva ķīniešu nekustamo īpašumu magnāta Huana Nubo vēlme iegādāties plašas teritorijas valsts ziemeļaustrumos, lai izveidotu tur kūrortu. Tomēr Reikjavīka neakceptēja darījumu, jo vietējām amatpersonām bija radušās spēcīgas aizdomas, ka patiesībā Ķīnas valdība Īslandes teritoriju varētu izmantot kā bāzes vietu transarktisko kravu pārvadājumiem.