Baku otrdien informēja, ka pēdējo divu dienu laikā krituši 16 Azerbaidžānas karavīri.
"Armēnija turpināja apšaudīt Azerbaidžānas armijas pozīcijas un civilos mērķus, izmantojot lielkalibra ložmetējus un 120 milimetru mīnmetējus," pavēstīja Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija.
Savukārt starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas Aizsardzības ministrija norādīja, ka "Azerbaidžāna turpināja agresiju visu nakti", piebilstot, ka Azerbaidžāna frontes dienvidu sektorā izmantojusi reaktīvo mīnmetēju sistēmu "Smerč".
Jau vēstīts, ka Vīnē otrdien notiks tā sauktās Minskas grupas sarunas, lai palīdzētu izbeigt sadursmes Kalnu Karabahā.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Minskas grupas, kuru vada ASV, Francija un Krievija, sarunas sāksies plkst.16.00 pēc Latvijas laika, tomēr gaidāms, ka sarunas otrdien būs īsas un medijiem informācija netiks sniegta.
Baku svētdien izsludināja vienpusēju uguns pārtraukšanu, taču solīja "nostiprināt" Kalnu Karabahā ieņemtās stratēģiskās pozīcijas. Armēnija pirmdien paziņoja, ka pamiers ir iespējams tikai tad, ja abas puses atgriezīsies iepriekš kontrolētajās pozīcijās.
Azerbaidžānas aizsardzības ministrs Zakirs Gasanovs ir draudējis uzbrukt starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas galvaspilsētai Stepanakertai, ja "armēņi turpinās Azerbaidžānā bombardēt civilos mērķus".
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika.
Sestdien uz Kalnu Karabahas robežām ar jaunu sparu atjaunojušās sadursmes armēņu un azerbaidžāņu bruņoto spēku starpā.
Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.
Azerbaidžāna, kuras aizsardzības budžets pārsniedz visa Armēnijas valsts budžeta apjomu, draudējusi zaudētās teritorijas atgūšanai pielietot spēku, ja sarunas nedos nekādus rezultātus. Savukārt Armēnija paudusi apņēmību uz jebkādām militārām akcijām reaģēt ar masīvu prettriecienu.