Pēdējā desmitgadē vidēji gadā dabas katastrofās gāja bojā 76 400 cilvēki.
Lai arī nāves gadījumu bija mazāk nekā iepriekšējos gados, gandrīz visi bijuši saistīti ar klimata izmaiņu radītajām sekām, apgalvo Sarkanais Krusts.
Gandrīz divas trešdaļas nāves gadījumu izraisīja plūdi un zemes nogruvumi.
"Tas turpina 20 gadus ilgo tendenci, ka desmit katastrofu visvairāk ietekmētajās valstīs ar klimatu saistītās katastrofas pārsniedz ģeofizisko katastrofu skaitu," norāda Sarkanais Krusts.
Pagājušajā gadā katastrofas vissmagāk skārušas Ķīnu, Indiju, Pakistānu un Balkānu valstis.
Vissmagāk cieta Ķīna, kurā sausums, vētras un plūdi ietekmēja 58 miljonus cilvēku.
Smagāko pērnā gada dabas katastrofu arī piedzīvoja Ķīna, kad augustā zemestrīcē Juņnaņa gāja bojā 731 cilvēks.
Aukstuma vilnis Peru no aprīļa līdz septembrim atņēma dzīvību 505 cilvēkiem.
Savukārt vislielākos zaudējumus radījuši plūdi Indijas Džammu un Kašmīras štatā un ciklons Hududh. Katra no šīm katastrofām nodarīja postījumus, kuru segšana prasa 16 miljardu dolāru.
Cilvēku izraisītās katastrofās pagājušajā gadā gājuši bojā 5900 cilvēki. Smagākais no šiem negadījumiem bija Dienvidkorejas prāmja Sewol nogrimšana.
Sarkanais Krusts arī aicināja ziedotājus vairāk palīdzēt tieši vietējām un nacionālajām humānās palīdzības organizācijām.
Nacionālās un vietējās organizācijas pēdējo piecu gadu laikā saņēmušas tikai 1,6% no kopējā finansējuma humānajai palīdzībai.
Tomēr arī starptautiskajām organizācijām jāspēlē nozīmīga loma attiecībā uz tehnisko pieredzi un liela mēroga palīdzību, atzina Sarkanais Krusts.