"Serbijas valdība nevar akceptēt principus, kas tika mutiski izteikti tās (..) komandai Briselē, jo tie negarantē pilnīgu drošību un cilvēktiesību aizsardzību serbu tautai Kosovā," paziņojis Serbijas premjerministrs Ivica Dačičs.
Jau vēstīts, ka pēdējais Serbijas un Kosovas sarunu raunds 2.aprīlī tika aizvadīts Briselē, un tas ilga vairāk nekā astoņas stundas. Pēc sarunām abu valstu premjerministri uzsāka konsultācijas pašmājās par turpmākajiem iespējamajiem soļiem abu valstu attiecību normalizēšanai, un līdz otrdienai abām valstīm bija jāinformē Brisele par pieņemto lēmumu.
Lielākais strīdus ābols pagājušā gada nogalē sāktajās sarunās ir Kosovā dzīvojošās serbu minoritātes nākotne. Nedz Serbija, nedz Kosovā dzīvojošie serbi joprojām neatzīst Prištinas pasludināto neatkarību.
Kosova neatkarību vienpusēji pasludināja 2008.gadā, taču Serbija joprojām to uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu, lai gan Kosovas neatkarību atzinušas aptuveni 100 valstis, tostarp ASV un vairums ES dalībvalstu. Attiecību uzlabošana ar Kosovu ir svarīgākais priekšnoteikums, ko Brisele izvirzījusi Serbijai, lai turpmāk sekmīgi varētu notikt tās virzība uz ES.