Metro stacijas, kas svētdien tika slēgtas pēc dažkārt vardarbīgām konfrontācijām, atkal tika atvērtas.
"Skolēnu veidota dzīvā ķēdē ir spēcīgākais apliecinājums tam, cik šie protesti ir dziļi iesakņojušies sabiedrībā - tik dziļi, ka izpletušies skolu audzēkņu vidū," žurnālistiem skaidroja viens no protestu dalībniekiem.
Svētdien Honkongā tūkstošiem cilvēku piedalījās miermīlīgā demonstrācijā pie ASV konsulāta, aicinot palīdzēt nodrošināt demokrātiju šajā Ķīnas autonomajā pilsētā.
Kareivīgāk noskaņotie pēc šīs protesta akcijas Honkongas nozīmīgākajā darījumu apkaimē - Centra rajonā - ķērās pie radikālākiem soļiem, dedzinot un postot metro stacijas.
Pirmdienas akcijā skolēni aicināja varasiestādes pildīt solījumus nodrošināt brīvību, cilvēktiesības un likuma varu.
Sākotnējais protestu cēlonis Honkongā bija likumprojekts par aizdomās turamo izdošanu Ķīnai, taču protesti strauji pārauga plašākā kustībā, kas iestājas par demokrātiju un nosoda policijas brutalitāti pret miermīlīgiem demonstrantiem.
Pekinas atbalstītā Honkongas valdības vadītāja Kerija Lama trešdien paziņoja par atteikšanos no protestus izraisījušā likumprojekta, taču protestētāji sola turpināt cīnīties par pārējām prasībām.
Protestētāji vēlas, lai Lama pamet amatu, lai tiek izveidota neatkarīga komisija policijas vardarbības izmeklēšanai, tiek atsauktas aizturētajiem protestu dalībniekiem izvirzītās apsūdzības par dalību nekārtībās.
Daudzi protestētāji arī mudina, lai prasību sarakstā tiek iekļautas politiskas reformas un demokrātiskas vēlēšanas.
Bijušajai britu kolonijai Honkongai, kas ir viens no pasaules lielākajiem finanšu centriem, ir autonomas teritorijas statuss, atšķirīga tieslietu sistēma un tās pilsoņiem ir paredzētas plašākas tiesības nekā pārējā komunistu pārvaldītajā Ķīnā. Šādu statusu līdz 2047.gadam jeb 50 gadus pēc atdošanas Ķīnai Honkongai noteic Londonas un Pekinas vienošanās.