Pirmā sankciju kārta vērsta pret Irānas finanšu sektoru, arī ASV dolāru iepirkšanu, ko veic Irānas valdība, Irānas valdības tirdzniecību ar zeltu, tās vērtspapīru tirdzniecību.
Nākamie soļi pret Irānas centrālo banku gaidāmi pēc trim mēnešiem.
Vašingtona skaidro, ka tās politika ir "maksimāla spiediena vēršana pret Irānas režīmu".
Vašingtona uzstāj, ka tā nevēlas panākt režīma maiņu, bet "modificēt Irānas režīma uzvedību", neraugoties uz to, ka nav pierādījumu, ka Irāna kodolvienošanos būtu pārkāpusi.
Sankcijas skars arī auto sektoru, tepiķu un pārtikas eksportu, kā arī Irānas grafīta, alumīnija, tērauda un programmatūras importu.
Vēl Irānai tiks liegts iepirkt atsevišķus lidaparātus.
Novembrī tiks atjaunotas enerģētikas sektoram noteiktās sankcijas, un ASV šobrīd cenšas pasaules valstis pārliecināt, lai tās izbeidz importēt Irānas naftu.
Kad sākotnējās sankcijas tika ieviestas pirms 2015.gada vienošanās ASV prezidenta Baraka Obamas administrācijas laikā, tām pasaulē bija plašs atbalsts centienos nepieļaut, ka Irāna iegūst kodolieročus.
Pašreizējam ASV prezidentam Donaldam Trampam ir grūti izveidot globālu koalīciju saviem pēdējiem centieniem, jo daudzi Vašingtonas partneri, arī Eiropas sabiedrotie, turpina atbalstīt kodolvienošanos ar Irānu un uzstāj, ka Teherāna kodolvienošanos pilda.
x
pruts