Straujuma: Gads premejeres amatā bijis izaicinājumiem pilns

Straujuma uzsver, ka, esot premjerministres amatā, viņa vienmēr vadījusies pēc godprātības principa, strādājusi neatkarīgi un pēc labākās sirdsapziņas, cenšoties panākt komandas saspēli valdībā. Un tas noticis, par spīti dažādiem izaicinājumiem, kas gada laikā bijuši gan iekšpolitikā, gan ārpus Latvijas robežām. 

"Kara apstākļi Ukrainā, Krievijas finanšu krīze. Šī ir pirmā valdība, kurai jāiziet cauri prezidentūras laikam. Slodze ir nežēlīga, un es vēlu visiem iesaistītajiem izturību un ticību mūsu spējām," pauž Straujuma. 

Viņa uzsver, ka saistībā ar Latvijas prezidentūru ministri spēj godam pārstāvēt valsti un uzņemties visas Eiropas Savienības pienākumus. "To vairākkārt ir atzīmējuši gan Eiropas Komisijas, gan Eiropas Savienības Padomes, gan Eiropas parlamenta vadītāji," piebilst valdības vadītāja. 

Straujumu amatā apstiprināja pagājušā gada 22.janvārī - divus mēnešus pēc tam, kad no amata saistībā ar traģēdiju Zolitūdes lielveikalā "Maxima" atkāpās toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība). Tomēr viņš turpināja pildīt premjera pienākumus, jo atrast jaunu valdības vadītāju, kurš uzņemtos vadīt ministrus tikai līdz vēlēšanām, nebija viegli. Kā vēlāk atzina pati Straujuma, kas Dombrovska valdībā vadīja Zemkopības ministriju, viņai piedāvājums ieņemt Ministru prezidentes amatu izteikts pāris dienas pēc Dombrovska demisijas paziņojuma. Tomēr viņai šis piedāvājums bijis ļoti jāapsver. 

Kā pērn pirms vēlēšanām intervijā aģentūrai LETA atzina Straujuma, viņa Dombrovska piedāvājumam piekritusi, jo jutusi atbildību un pienākumu pret jau līdz šim paveikto. 

Lai gan sabiedrībā sprieda, ka Straujuma kā valdības vadītāja būs tikai līdz vēlēšanām, un arī viņa pati sākotnēji neapgalvoja, ka kandidēs vēlēšanās, tomēr, sākoties priekšvēlēšanu kampaņām, Vienotība viņu nosauca par savu premjerministra amata kandidāti. 

Lai gan rudenī notiekošajās vēlēšanās balsu pārsvaru ieguva Saskaņa, Vienotību atstājot aiz sevis, jaunā koalīcija valdības veidošanu atkal uzticēja Straujumai un Saeima šo izvēli 4.novembrī apstiprināja ar balsu vairākumu.

Laimdota Straujuma dzimusi 1951.gada 24.februārī, viņai ir divi bērni. 

Straujuma 1973.gadā ieguvusi matemātiķa specialitāti Latvijas Universitātes Fizikas-matemātikas fakultātē, 1987.gadā bijusi aspirantūrā lauksaimniecības ekonomikas specialitātē Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā, bet 1992.gadā ieguvusi ekonomikas doktora zinātnisko grādu. Straujuma 1996.gadā Lielbritānijā apguvusi zināšanas uzņēmumu ekonomikas un vadīšanas kursos, bet laikā no 1994. līdz 1999.gadam apmeklējusi kursus Dānijā, Somijā, Lielbritānijā, ASV, kur apguvusi ar Eiropas Savienību un informācijas sistēmām saistītas zināšanas.

Karjeru Straujuma sāka 1973.gadā kā zinātniskā līdzstrādniece Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā, laikā no 1991. līdz 1993.gadam bijusi vadošā pētniece SIA Latvijas datoru centrs, bet no 1993. līdz 1997.gadam bijusi Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra nodaļas vadītāja, direktora vietniece, vēlāk šajā pašā centrā kļuvusi par valdes priekšsēdētāju. 

Pirmo reizi Zemkopības ministrijā viņa sāka strādāt 2000.gada oktobrī, kad kļuva par valsts sekretāri, bet 2007.gada 1.februārī iecelta par valsts sekretāri Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā. Pēc tam iecelta par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieci. Zemkopības ministrijā Straujuma atgriezās 2011.gada oktobrī - jau kā ministre.