Visaptverošo vienošanos par kodolieroču aizliegšanu 2017.gadā Ņujorkā parakstīja 122 valstis, bet neviena no deviņām kodolvalstīm. Taču vienošanās nestāsies spēkā, kamēr to nebūs ratificējušas vismaz 50 valstis.
Vienošanās aizliedz kodolieroču attīstīšanu, izmēģināšanu, ražošanu, iegādāšanos un uzglabāšanu un, protams, izmantošanu.
Vienošanos atbalstīja un uz priekšu virzīja Starptautiskā Kodolieroču likvidēšanas kampaņa (ICAN), kas par saviem centieniem saņēmusi Nobela Miera prēmiju.
Šveice akceptēja vienošanos pagājušajā gadā, bet lūdza paskaidrot vairākus jautājumus. Tagad valdība paziņojusi, ka "šādos apstākļos" vienošanos neparakstīs.
Trešdien, paskaidrojot savu lēmumu, valdība norādīja, ka pašreiz argumenti pret pievienošanos šim līgumam ir spēcīgāki par potenciālajiem ieguvumiem, ko dotu pievienošanās. Vienlaikus valdība uzsvēra, ka atbalsta kodolatbruņošanos.
Atsaucoties uz parlamentārās darba grupas atklājumiem, valdība skaidroja, ka "pašreizējā starptautiskajā kontekstā" ANO vienošanās rada riskus gan "atbruņošanās diplomātijas turpināšanai, gan Šveices drošības politikas interesēm".
Darba grupa norādīja, ka gadījumā, ja Šveice parakstītu šo vienošanos, tā samazinātu savas iespējas ārkārtas gadījumos patverties zem kodolieroču lietussarga, ko piedāvā "pašaizsardzības alianse", ar ko acīmredzami domāta NATO.
Šveice valdība paziņojusi, ka uzmanīgi sekos līdzi notikumu attīstībai un nākotnē pārskatīs savu lēmumu, ja tas būs nepieciešams.
hmm