Zviedrijas radio rīta ziņās vēstīja par "nervozo" Latvijas iedzīvotāju rosību, cita starpā atsaucoties uz informāciju, ko telefoniski radio korespondentam sniedza Nozare.lv. Ziņu sižetā arī minēta Latvijas Krājbankas nesenā slēgšana kā pamats daudzu iedzīvotāju satraukumam.
Pirmais zviedru ziņu portāls, kas vēstīja par ažiotāžu ap Swedbank Latvijas meitasuzņēmumu, bija vakara avīzes Aftonbladet portāls Aftonbladet.se, kas atsaucās uz kādas rīdzinieces vērojumiem par rindām pie bankomātiem. Uz šo ziņu atsaucās citi ziņu portāli, tostarp Dagens Nyheter.
Aftonbladet.se konkurents Expressen.se publicēja savu ziņu ar virsrakstu "Haoss Latvijā: Baumo, ka Swedbank sabrukšot." Ziņu portālos arī parādījās mātesbankas Zviedrijas Swedbank koncerna preses sekretāra Tomasa Baktemana teiktais, ka baumām par bankas sabrukumu nav nekāda pamata.
Aftonbladet.se arī vēlāk publicēja rakstu, kur teikts, ka zviedru Finanšu inspekcijas (atbilst Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai/FKTK) banku uzraudzības nodaļas vadītājs Uldis Cērps "bija spiests" telefoniski uzstāties Latvijas televīzijā un skaidrot, ka ar zviedru bankām viss esot kārtībā. Cērps Latvijā vadīja FKTK no 2000.līdz 2008.gadam.
Arī biznesa avīze Dagens industri portālā di.se ziņo, ka Swedbank noliedz baumas par jebkādām finansiālām grūtībām. Baumas Latvijā esot izplatījušās īso vēstījumu sociālā tīklā Twitter. Di.se jau iepriekš ziņoja, ka Latvijā tiekot tukšoti zviedru banku bankomāti, un atsaucās uz SEB informāciju, ka aptuveni 10% līdz 15% tās bankomāti brīžiem esot iztukšoti, taču tiekot uzpildīti.
Lasītāju komentāros Aftonbladet rakstam zviedri gan izsaka izbrīnu par Latvijas iedzīvotāju lētticību un histēriju, gan paši pauž bažas par banku sistēmu kopumā. Citi kritizē portālu, jo tas "vienu garāku rindu pie bankomāta uzpūtis par galveno ziņu". Kāds Rīgā dzīvojošs zviedrs raksta, ka netālu no dzīvesvietas esot Swedbank filiāle, un viņš tur nekādu "paniku" nav redzējis.
Jau ziņots, ka FKTK iesniegusi tiesā AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas pieteikumu. Konstatējot Latvijas Krājbankā 109 miljonu latu iztrūkumu, FKTK nolēma slēgt Latvijas Krājbanku. Aizdomās par šo noziegumu ir apcietināts bankas prezidents Ivars Priedītis, bet vēl trīs bankas valdes locekļi un tās līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs tiek turēti aizdomās.