Tas notika pēc tam, kad policija aizturēja 11 cilvēkus ar "šaujamieroču krātuvi", kuri bloķēja robežas šķērsošanas punktu uz robežas ar ASV.
Šī ir otrā reize, kad Ārkārtas situāciju likums tiek izmantots miera laikā. Simtiem kravas automašīnu vēl turpina bloķēt ielas Otavā un divus robežas šķērsošanas punktus uz robežas ar ASV.
"Federālā valdība ir atsaukusies uz Ārkārtas situāciju likumu, lai papildinātu provinču un teritoriju spēju vērsties pret blokādēm un okupāciju," preses konferencē paziņoja Trudo.
Viņš sacīja, ka armija vēl netiks iesaistīta, bet varas iestādēm tiks piešķirtas lielākas pilnvaras aizturēt protestētājus un konfiscēt viņu kravas automašīnas, lai izbeigtu blokādes, kā arī aizliegt protestu finansēšanu.
Federālā policija pirmdien paziņoja, ka ir aizturējusi 11 protestētājus ar šautenēm, pistolēm, pretložu vestēm un munīciju pie robežas šķērsošanas punkta starp Albertas provinces Kūtsas ciemu un Montānas štata Svītgrāsas pilsētiņu.
"Šī grupa bija gatava lietot spēku pret policiju, ja notiktu mēģinājumi traucēt blokādi," teikts policijas paziņojumā.
Demonstrācijas Kanādā sākās janvāra beigās kā protesta akcija pret valdības lēmumu obligāto vakcināciju attiecināt uz kravas automašīnu vadītājiem, kas veic pārrobežu pārvadājumus, bet strauji pārauga plašākā kustībā pret Covid-19 ierobežojumiem un premjerministra Džastina Trudo valdību.
Šie tā dēvētās "Brīvības kolonnas" protesti arī izprovocējuši līdzīgas demonstrācijas Francijā, Jaunzēlandē un citās valstīs.
Ārkārtas situāciju likumu miera laikā pirmoreiz piemēroja Trudo tēvs - toreizējais Kanādas premjerministrs Pjērs Trudo - 1970.gada oktobra krīzes laikā. Toreiz Kanādas armija tika nosūtīta uz Kvebekas provinci, lai atjaunotu kārtību pēc tam, kad Kvebekas separātisti nolaupīja Lielbritānijas tirdzniecības atašeju un Kvebekas valdības ministru Pjēru Laportu. Laports tika atrasts nožņaugts kāda automobiļa bagāžniekā.
Unnāk no pilsētām
pari