Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +15 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 3. jūlijs
Verita, Everita, Benita, Emerita

Turcijas ministrs Vācijā aģitēs turkus atbalstīt konstitūcijas grozījumus

Turcijas tieslietu ministrs Bekirs Bozda ceturtdien Vācijā piedalīsies pasākumā, aicinot tur dzīvojošos turkus referendumā atbalstīt Turcijas konstitūcijas grozījumus.

Bekirs, kurš ir Turcijā valdošās Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) biedrs, uzrunās turkus Gagenavā, Vācijas dienvidrietumos.

Vietējās amatpersonas ir paziņojušas, ka pasākums ir reģistrēts kā tikšanās ar AKP saistīto Eiropas Turku demokrātu savienību (UETD).

Vācijā dzīvo lielākā turku diaspora pasaulē. Apmēram 1,4 miljoni tur dzīvojošo turku drīkstēs piedalīties 16.aprīlī paredzētajā referendumā.

Vācijā opozīcijā esošās kreiso ekstrēmistu partijas Die Linke (Kreisie) līderis Bernds Rīksingers aicinājis valdību aizliegt pasākuma rīkošanu, raksturojot to kā centienu veicināt Erdogana "visvarenības fantāzijas".

"Valdībai ir nepārprotami jāpasaka, ka Vācijā netiek pieļaut aģitēšana par diktatūras izveidi," paziņoja kreisais politiķis.

Arī Vācijas turku kopienas (TGD) vadītājs Gekajs Safuolu par nepieļaujamu nosauca to, ka "Turcijas valdība izmanto valsts finansējumu, lai ārzemēs reklamētu AKP".

Pagājušajā nedēļā Turcijas premjerministrs Binali Jildirims piedalījās referenduma kampaņas pasākumā Oberhauzenē, Vācijas rietumos, aicinot balsot par konstitūcijas grozījumiem.

Vācijas kanclere Angela Merkele iepriekš brīdinājusi valstī dzīvojošos turkus nepārnest politisko spriedzi uz Vāciju, ņemot vērā, ka tur jau notikuši gan Turcijas prezidenta Redžēpa Tajipa Erdogana atbalstītāju, gan arī viņa pretinieku mītiņi.

Tikmēr Austrijas ārlietu ministrs Sebastians Kucs paziņojis, ka viņa pārstāvētajā valstī, kur dzīvo apmēram 360 000 turku izcelsmes cilvēku, Turcijas referenduma kampaņas pasākumu rīkošana nav vēlama.

Jau vēstīts, ka referendums par konstitūcijas grozījumiem, kas paredz paplašināt Turcijas prezidenta pilnvaras, notiks 16.aprīlī.

Erdogans un viņa atbalstītāji skaidro, ka Turcijai esot vajadzīga ar izpildvaru apveltītas prezidentūras stingra vadība, lai nepieļautu atgriešanos pie pagātnes trauslajām koalīcijas valdībām. Oponenti savukārt brīdina, ka reforma var novest pie autoritārisma.

Grozījumi paredz likvidēt premjerministra posteni, bet prezidentam piešķirt pilnvaras iecelt amatos ministrus un tos atlaist. Paredzēts arī parlamenta vēlēšanas rīkot reizi piecos gados, nevis četros, kā tas ir tagad.

Erdogans atrodas pie varas Turcijā kopš 2003.gada, sākumā kā premjerministrs, bet kopš 2014.gada kā prezidents.

Ja likumprojekts stāsies spēkā, Erdoganam būs iespēja palikt pie varas līdz 2034.gadam, ja viņš uzvarēs vēlēšanās.

Gatavojoties referendumam, Turcijā jau izkārti plakāti Erdogana atbalstam un viņš jau uzstājies ar runām atbalstītāju mītiņos.

Opozīcijas atbalstītāji bažījas, ka valstī pēc neveiksmīgā puča mēģinājuma ieviestais ārkārtas stāvoklis kaitēs viņu iespējām popularizēt savu viedokli un aicināt balstot pret šo likumprojektu.

Kreisā spārna partijas un prokurdiskie politiskie spēki iebilst pret konstitūcijas grozīšanu, bet AKP, kas izveidota uz savulaik aizliegtās islāmistu kustības bāzes, likumprojektu atbalsta.

Daudzi likumdevēji no opozīcijā esošās galēji labējās Nacionālās kustības partijas (MHP) arī atbalsta valdību, bet ne visi.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Krievija aktīvi vervē pusaudžus karam Ukrainā

Krievija aktīvi vervē pusaudžus jau no 17 gadu vecuma, lai iesaistītu tos karā pret Ukrainu, ziņo Ukrainas Aizsardzības ministrijas paspārnē izveidotais Nacionālās pretošanās centrs.

Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits