Nacionālajā tautas kongresā tikai viens delegāts balsoja pret lēmumprojekta apstiprināšanu, kas, pēc kritiķu teiktā, ir viena no pēdējām naglām Honkongas demokrātiskās kustības zārkā.
Ķīna ir iecerējusi, ka Honkongas politikā paliek vienīgi Pekinas par "patriotiem" atzīti cilvēki.
Iecere paredz radikālā veidā reformēt jau tā stipri ierobežoto demokrātisko sistēmu. Kā norāda kritiķi, līdz ar šī priekšlikuma īstenošanu tiks sagrautas demokrātiskās opozīcijas atliekas un gādāts, ka uz politiskās skatuves paliek vienīgi Pekinas lojālisti.
Kad Lielbritānija 1997.gadā nodeva Honkongu autoritārajai Ķīnai, Pekina solīja, ka tiks saglabāta zināma autonomija un brīvības.
Daļa pilsētas likumdevēju sapulces deputātu tiek izraudzīta tiešās vēlēšanās, un Pekina solījusi, ka ar laiku tiks nodrošinātas vispārējās vēlēšanu tiesības.
Kritiķi sūrojas, ka brīvības pastāvīgi tiek mazinātas.
Pekina vēl vairāk sāka steidzināt bijušās britu kolonijas demokrātijas pīlāru demontāžu, reaģējot uz vērienīgajām un dažkārt vardarbīgajiem demokrātijas atbalsta kustības protestiem, kas paralizēja pilsētu visu 2019.gadu.
Bija paredzēts, ka pērn Honkongā notiks tiešas vēlēšanas, kurās iedzīvotāji izraudzīsies pusi likumdevēju sapulces deputātu, tomēr vēlēšanas tika atliktas, varas pārstāvjiem lēmumu skaidrojot ar koronavīrusa pandēmiju.
Pirmdien Honkongas līdere Kerija Lama ļāva noprast, ka vēlēšanas varētu tikt atliktas uz vēl vēlāku laiku, ņemot vērā Pekinas iecerētās vērienīgās reformas.
"Mēs nevaram jums pateikt, vai septembra vēlēšanas notiks, kā plānots," viņa sacīja, piebilstot, ka prioritāte ir vispirms īstenot pārmaiņas, ko iecerējusi Pekina.